Neba inflācijai pa?ai zust...

Otrais ceturksnis burtiski aizjo?oja. Arī tre?ais iesācies ātrā tempā, jo aiz muguras jau tre?ā da?a jūlija ar pasākumiem pārpildīto Dziesmu svētku nedē?u, kas krietni kavēja ?ī sacerējuma tap?anu. Pats svētkos uz skatuves nebiju, bet dai?ākā mūsu ?imenes puse piedalījās ar dziedā?anu. Man ?oreiz tika lo?istikas pārzi?a loma un svētku nedē?ā mar?rutā Bi?umui?a - Me?aparks, kā arī da?os sīkos braucienos dē? koru kariem un citiem pasākumiem, pa Rīgu ar auto pieveikti vairāk nekā 400km. Rezultāts visu kopīgām pūlēm jau ?oti smuks, gan dejotājiem, gan arī dziedātājiem. Lūk viens video fragments (Cūkas dri?os) no deju uzveduma:

Un da?i skati uz akustisko sidraba birzi, Me?aparka Lielo estrādi, svētku noslēguma vakarā:

Akciju tirgū, pēc neizteiksmīgā maija, jūnijs atsevi??os gadījumos uzrādīja pat lieliskus rezultātus. Par to vairāk būs akciju tirgus sada?ā, bet vizuāli par lakmusa papīri?u izmantojot #sp500 indeksu situācija redzama zemāk bildē - labākais jūnijs kop? 2019. gada jūnija, kad kāpums bija +6.9%, kā arī ?ogad jūnija rezultāti krietni pārsita vēsturiski vidējos rādītājus. Skatoties uz vēsturiskajiem datiem, arī uz jūliju gribas likt lielas cerības. Vismaz pirmās jūlija dienas rada patīkamu sajūtu.

Svarīgākā tēma tirgū joprojām ir inflācija un procentu likmju nākotne. Rea?ējot uz spītīgi augsto inflācijas līmeni, ECB maijā un jūnijā turpināja paaugstināt eiro procentu likmes, bet ASV FRS dolāra procentu likmes paaugstināja tikai maijā. Pirmo reizi kop? procentu likmju cel?anas cikla uzsāk?anas pagāju?ā gada martā pēc 10 paaugstinājumiem ASV FRS vadība jūnijā nolēma iepauzēt. Otrajā ceturksnī ar da?ādu intensitāti likmes turpināja celt arī vairums pārējo centrālo banku. No likmju cel?anas joprojām turpina izvairīties tikai Japānas centrālā banka.

Procentu likmju kāpums vēl nav beidzies, jo 27. jūlijā no European Central Bank gaida kārtējo eiro procentu likmju paaugstinājumu un arī ASV pirmā pauze vēl neliecina par procesa pilnīgu apstā?anos (vai jūnija zemie inflācijas rādītāji ?aus iepauzēt ilgāk?).

Pēc "noraustī?anās" martā, otrajā ceturksnī savu do?anos augstākos līme?os turpināja visu termi?u #euribor procentu likmes. 16. jūnijā 1 gada euribor pirmo reizi kop? 2008. gada 26. novembra uzkāpa virs 4% atzīmes (tas draudēja notikt jau martā, ja ne notikumi ASV banku sektorā). Kredītu izmaksas turpina pieaugt rekorda tempā un tas liek zvanīt trauksmes zvanus.

Neskatoties uz agresivitāti centrālo banku izteikumos, tirgus dalībnieki nav tik pārliecināti par ilgu procentu likmju turē?anos augstos līme?os. Pirmajā jūlija darba dienā 3 mēne?u procentu likmju nākotnes cenas turpmāko 6 mēne?u laikā joprojām knapi sasniedz 4% līmeni un tad līkne liecas uz leju. Bet tirgum ir tendence bie?i k?ūdīties.

Nevar vēlēties vēl labāku procentu likmju nākotnes izred?u barometru par ASV centrālās bankas lēmēju aptauju. Tā jūnijā pasniedza nelielu pārsteigumu, jo aptaujas rezultāti norāda uz vismaz vēl vienu dolāra procentu likmju paaugstinājumu ?ogad. Bet vai tie?ām ASV dolāra bāzes procentu likme pēc tam gada laikā zaudēs ~100 bāzes punktus? Inflācijas un bezdarba dati par to pagaidām neliecina. Un vēsture rāda, ka pilnībā pa?auties uz amatpersonu aptauju arī nevar, jo viedok?i, rea?ējot uz ekonomikas datiem, bie?i mainās.

Matemātika nemelo

Inflācijas augstais līmenis un procentu likmju kāpums pret nodarbinātību un algu kāpumu ir tas, kas jāvērtē mē?inot uzminēt, kas notiks ar patēri?u, inflāciju un ekonomikas izaugsmi. Nevieni statistikas dati nerāda to, ka algu kāpums būtu kaut vai tuvu līdzvērtīgs inflācijas līmenim. Latvijā jūnijā gada inflācijas rādītājs jau nokritis līdz 7.9%, bet, skatoties uz divu gadu periodu, tas ir +7.9% klāt pie pagāju?ā gada jūnija +19.3% ?? ... bet inflācijas datu tendence ?ogad ir laba. Zemāk bildē ir divu ar pusi gadu inflācijas dati eiro zonā. Monetārās politikas noteicējus satrauc pamatinflācijas spītīgā turē?anās augstos līme?os. Mani, savukārt, vairāk satrauc fakts, ka 76% gāzes cenu kritums (?ī gada jūnija beigas pret pagāju?ā gada jūnija beigām) un divciparu procentu cenu kritums gada laikā arī citām izejvielām nav nodzinis kopējo inflāciju zem pamatinflācijas līme?a (kā tas ir ASV).

Kā savā Finan?u stabilitātes pārskatā atzīst Latvijas Banka : Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā turpina pasliktināties (skatīt pārskata 14. lpp.). To redz arī noguldījumu datos. Mājsaimniecību kontu atlikumi pirms pandēmijas auga ar ātrumu aptuveni 8% gadā. Kop? pagāju?ā gada ātrums samazinājies zem 8% un ?ī gada maijā jau nokrita līdz 2% atzīmei. Bilde nav viennozīmīga, jo, pirmkārt, visiem situācija nav vienāda (kādam naudas ir vairāk, kādam mazāk nekā pirms gada), otrkārt, da?a naudas no kontiem aiziet uz krājobligācijām (1 gada likme 11. jūlijā jau 4.15%!!!), kā arī uz akciju un obligāciju tirgu. Bet noska?ojumu ekonomikā uzlabo uz?ēmumu kontu atlikumu lieliskais pieaugums, kas nozīmē to, ka joprojām nav vērojams liels spiediens uz uz?ēmumu tēri?iem (bet noteikti būs, jo algu cel?ana seko ar kavē?anos) un vēl nav jā?eras pie sāpīgās darba vietu skaita samazinā?anas, kas parasti ir nepatīkama ekonomikas recesijas blakne (centrālās bankas bezdarba līme?a pieaug?anu sāka gaidīt jau vairākus mēne?us iepriek?, bet kā nav, tā nav).

?obrīd izskatās, ka straujākais pirktspējas kritums Latvijā ir aiz muguras, jo inflācijas līmenis pazeminās, bet naudas apjoma pieaugums kontos gada griezumā, kaut ar ātruma kritumu, tomēr turpinās. Bet tagad ir vasara un nav apkures rē?inu. Rudenī situācija var pasliktināties.

Precīzāk nepatīkamo noguldījumu apjoma izmai?u bildi redzam mēne?a izmai?u datos. ?ī gada rādītāji ir vairāku gadu zemākie cipari (melnie stabi?i grafikā).

Un lūk viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc situācija ir tik pretrunīga. Bezdarba rādītāji ASV un eiro zonā. ASV un eiro zonā bezdarba līmenis vēl joprojām ir tuvu rekorda zemām atzīmēm. Kamēr ir darbs un (kaut vai neliels) algas pieaugums (plus situāciju ?oti spēcīgi ietekmēja pabalsti), saglabājas iespēja tērēt (vienalga, ja mazāk) un ir jāturpina cī?a par zemāku inflāciju. Darba tirgus dati neliecina par to, ka centrālo banku rīcība būtu kaut ko fundamentāli pasliktinājusi (pagaidām).

Bet mēs jau zinām, ka recesija nenāk brēkdama. Izskatās, ka ?oreiz visi to jau gadu gaida, bet tāds ?iks vien pagaidām ir. Tagad glābj vasara un pakalpojumu sektors?

"Treknā run?a*" grēksūdze

* A "fat cat" is slang for a wealthy executive who lavishly accumulates excess wealth beyond what ordinary people view as fair compensation.

Tagad es pievieno?u savus 5 centus pārāk lielas pe??as tēmai. Bankām, kāpjot procentu likmēm, strauji aug pe??a. No kredītiem vai noguldījumiem? Grūti precīzi pateikt, jo patiesība ir kaut kur pa vidu starp ?iem abiem. Man gan Dziesmu svētku nedē?as nogalē radās ba?as, ka banku pe??a (procentos no apgrozījuma) tāds nieks vien ir salīdzinot ar ēdinā?anas/dzirdinā?anas cenām Me?aparka estrādē - sajutos gandrīz kā Skandināvijā. Un vispār, cik daudz pelnīt ir par daudz? Un vai rezultāti jāvērtē īstermi?ā vai ilgtermi?ā? Mēs ta?u dzīvojam kapitālismā un ir brīvais tirgus, kurā ir arī monopoli, oligopoli u.c. veidojumi (un ?o tirgu gan regulē, gan uzrauga ??). Daudz pretrunu.

Vēl salīdzino?i nesen, pirms kādiem 25 gadiem, lai sa?emtu algu, man konkrētā datumā bija jādodas uz konkrētu kabinetu, kur es sa?ēmu banknotes un monētas, par ko parakstījos ?urnālā. Naudu es ieliku atvilktnē un ar banku tai vairs nebija nekāda sakara, jo ?o naudu uz?ēmums iz?ēma no bankas, bet man, tāpat kā daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem konta bankā vēl nebija, līdz ar to sa?emtā alga daudziem bankā neatgriezās un banka to nevarēja izmantot lai pelnītu. Ja centrālā banka cēla vai pazemināja procentu likmes, tas mani nekādi neietekmēja, jo, lai mani ietekmētu procentu likmes, man ar banku bija jāslēdz darījums - vai nu depozīta līgums, vai kredīta līgums.

Kas vispār ir banka? Kā vi?a pelna?

Stāsts: Pēterī?a vectēti?? ir bankas īpa?nieks. Pēterītis vienu dienu prasa vectēti?am: "Klausies opi, tev pieder banka. Tu naudu no vieniem cilvēkiem pa?em, bet uzreiz atdod to citiem cilvēkiem. Kā tu k?uvi par miljonāru, ja visu naudu atdod?". Vectēti?? paskatās uz Pēterīti un smaidot saka: "Tas ir gar? stāsts un es gribu kaut ko uzkost kamēr stāstu. Atnes lūdzu man no ledusskapja spe?īti." Pēterītis steig?us aiztek pie ledusskapja, atrod spe?a gabali?u un nes to vectēti?am. Vectēti?? paskatās uz Pēterīti un saka: "Zini ko? Kamēr tu gāji paka? tam spe?a gabali?am, es pārdomāju. Aiznes lūdzu to atpaka? un noliec vietā". Pēterītis dusmīgi purpinādams nes spe?i uz ledusskapi un nāk atpaka? sacīdams: "Opi, beidz mani te dzenāt ar to spe?i, stāsti labāk par to, kā k?uvi bagāts!" Vectēti?? uz to mierīgi atbild: "Spe?īti atnesi? Spe?īti aiznesi? Bet paskaties tagad - pirksti?i ta' taukaini..."

Banka ir starpnieks starp noguldītājiem un kredītu ?ēmējiem un tai, izsniedzot kredītus, ir pareizi jāaprē?ina riski, jo, atdos kredītus atpaka?, vai neatdos, ar noguldītājiem vienmēr ir jānorē?inās. Naudas iztrūkuma gadījumā, protams, var griezties finan?u tirgū un aiz?emties naudu no turienes. Tātad, iepriek? rakstīto trivializējot, banka pelna starpību starp kredītu procentu likmēm un noguldījumu procentu likmēm mīnus zaudējumi no neatdotajiem kredītiem plus ?īlas, kuras var pārdot, ja kredītu neatdod.

Pagāju?ā gadsimta beigās es atvēru kontu bankā algas ieskaitī?anai, un sākās mana aktīvā dzīve finan?u tirgū, jo naudu, kura bija kontā es ērti varēju aizdot ne tikai radiniekiem, bet arī bankai (ielikt depozītā izmantojot internetu). Banka tika pie manas naudas arī tad, ja es neko nedarīju un varēja to izsniegt kredītā kādam citam. Līdz ar to, tas, kas notika manos un citu Latvijas iedzīvotāju banku kontos, attīstoties tirgum un zūdot rūgtumam par me?onīgo devi?desmito gadu banku bankrotu sekām, sāka papildus ietekmēt bankas finan?u rezultātus, jo skaidrā nauda no atvilktnēm un makiem pamazām pārtapa par naudu kontā. Bija maksa par konta atlikumu vai nebija, ?ī īstermi?a nauda papildināja bankām kreditē?anai pieejamās naudas apjomu. Un to ?oti vajadzēja, jo kredītu izsnieg?anas tempi da?us gadus auga ātrāk par noguldījumu piesaistī?anas tempiem un procentu likmes bija viena no naudas piesaistī?anas svirām.

Glabāt iedzīvotāju naudu ir banku privilē?ija un atbildība. Bankas nodro?ina naudas apriti ekonomikā, jeb uztur ekonomikas asinsriti. Bet ?ī privilē?ija nāk ar pozitīvām un negatīvām blaknēm, jo ir milzums daudz faktoru, kuri ir ārpus bankas kontroles. Ekonomika attīstās labi - aug komisiju un procentu ie?ēmumi, bet augot ekonomikai parasti arī aug inflācija. Rea?ējot uz pārāk augstu inflāciju, centrālās bankas to bremzē, paaugstinot procentu likmes. Augstas procentu likmes bremzē kreditē?anu, mazina pieprasījumu un var novest ekonomiku recesijā, attiecīgi bankām samazinās komisiju ie?ēmumi un parādās zaudējumi kredītu pusē, bet aug pe??a no tās naudas da?as, kura bezdarbībā gu? kontos. ?os riskus var modelēt, bet neviens nav gai?re?is.

Par centrālo banku. Kas ir Eiropas Centrālās Bankas galvenais uzdevums? Atbilde ir: "Mēs Eiropas Centrālajā bankā (ECB) pildām savu uzdevumu nodro?ināt euro zonā cenu stabilitāti. Mēs to darām, lai jūs rīt par savu naudu varētu nopirkt tikpat daudz pre?u kā ?odien."

Kā rāda dati, ?is uzdevums izskatās pēc Mission Impossible, jo inflācijas mēr?i 2% plus/mīnus izdevies noturēt tikai periodā no 2001. līdz 2007. gadam (tad bija nedaudz cita definīcija, bet tāpat atskaite bija 2%).

Centrālā banka vienmēr cīnās un dara ko var, lai veicinātu inflāciju (2015. - 2020. g.) vai iegro?otu inflāciju (2022. - ...), jo pārāk augstas inflācijas negatīvās sekas izjūt pilnīgi visi. ?obrīd, lai apkarotu inflāciju, mēs piedzīvojam vēsturiski straujāko eiro procentu likmju paaugstinā?anu, kurai ir vairākas blakus parādības, kuras nevarēja neparedzēt. Jau ilgsto?i finan?u iestādes (kurām kredītu portfelis ir mazāks par naudas atlikumu kontos) ECB depozītos regulāri izvietoja vairākus triljonus eiro (piemēram, 30. jūnijā tie bija 3.6 triljoni €, bet agrāk bija vēl vairāk) - kas notiek, ja par ?iem triljoniem bankām sāk maksāt arvien augstākus procentus?

Lielu da?u no pe??as pieauguma bankām ?obrīd rada novēlotā centrālo banku agresīvā rīcība procentu likmju frontē pēc tam, kad bija realizēts būtisks valdību fiskālais atbalsts (kas palielināja patēri?u un noguldījumu apjomus). Inflācija sāka rausties aug?up vēl pirms kara Ukrainā (populārs grēkāzis). Kar? situāciju tikai pasliktināja.

Tagad nedaudz par kredītiem. Lūk citāti no Latvijas Banka Finan?u Stabilitātes Pārskatiem. 2020. gads - "Kredītiestā?u iek?zemes kreditē?ana pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa", 2021. gads - "Iek?zemes kreditē?ana bija gausa jau pirms Covid-19 pandēmijas, un, iestājoties krīzei, tā k?uva vēl vājāka. Ta?u kop? 2020. gada beigām kredītiestā?u kredītportfe?a gada kritums mitējās", 2022. gads - "Iek?zemes kreditē?ana ir nedaudz uzlabojusies, tomēr kopumā saglabājas vāja".

Ja mēs ?os komentārus saliekam kontekstā ar inflācijas datiem, tad labi vien bija, ka iepriek?ējos gados nebija pārmērīga kreditē?ana, jo kreditē?ana ?oreiz nav vainojama inflācijas kāpumā. Bet, ja ?os komentārus saliek kontekstā ar procentu likmju straujo kāpumu, tad atkal ir labi, ka bankas nav uz?ēmu?ās lielāku risku un procentu likmju kāpuma negatīvās sekas skar mazāku skaitu iedzīvotāju. Man ??iet, ka no defekta ir sanācis efekts - ?ajā problēmu un izaicinājumu periodā mēs ieejam ar mazāku kredītu portfeli un ar mazāku parādu grūtos laikus ir vieglāk pārdzīvot, jo ir rezerves. Finan?u sektors ekonomikai nebūs nasta, kā 2008./2009. gados, bet var būt atbalsts.

No otras puses, ja kreditē?ana iepriek?ējos gados būtu aktīvāka, varbūt ekonomika būtu augusi straujāk un tā būtu vēl spēcīgāka ieejot ?ajā procentu likmju cel?anas periodā. Kas to lai tagad zina. Bet bankas atbilsto?i savai riska politikai nevienam kredītu neatteica un glu?i pretēji cīnījās par katru savai riska politikai atbilsto?u klientu (k?ūdas gadās, ja kāds iebildīs, ka ne par katru cīnījās) . Banka ir uz?ēmums un uz?ēmuma īpa?nieki, jeb akcionāri grib pe??u. Ja bankas nekreditē, tās nepelna un zūd pastāvē?anas jēga, jo īpa?i tad, kad ECB depozīta procentu likme gandrīz asto?us gadus pēc kārtas bija negatīva.

Kredīts ir līgums starp banku un kredīta ?ēmēju, un līgumā visbie?āk lietotā atsauces procentu likme, jeb tirgus mēraukla, ir euribor procentu likme, kura uzvedas atkarībā no ECB rīcības un tirgus situācijas. Jo īsāka termi?a euribor likme, jo tā tuvāk turas ECB likmēm. Tā kā ?obrīd tirgū joprojām ir naudas pārpalikums, tad tirgus likmes orientējas uz ECB depozīta procentu likmi. Garāko termi?u procentu likmes rāda to, ko tirgus domā par centrālās bankas uzvedību un īstermi?a procentu likmju turpmāko attīstību. Kad ECB ce? savas likmes, kāpj tirgus procentu likmes, pieaug procentu maksājumi par kredītiem, pieaug banku ie?ēmumi (tā vēl nav pe??a) no eso?ajiem kredītiem, bet bremzējas kreditē?ana, jo tirgū mazinās interese un spēja ?emt arvien dārgākus kredītus. Būtu jāpieaug arī banku izdevumiem par naudas piesaistī?anu. Lai turpinātu komentēt pe??u jāpāriet uz noguldījumu ailīti.

Banku kontos ir ?oti daudz naudas. ?oti daudz. Par naudu ?obrīd nav cī?a! ?ī nauda līdz pagāju?ā gada sākumam sagādāja galvassāpes, jo kontos naudas bija vairāk nekā tika izsniegts kredītos un par ?o naudu ECB piestādīja rē?inu (un te arguments, kāpēc patie?ām bija un, neskatoties uz likmju kāpumu, joprojām ir vēlme izsniegt kredītos vairāk). Pieaugot inflācijai pieaug naudas apgrozījums ekonomikā. Mēs jau redzējām, ka uz?ēmu kontos naudas apjoma pieaugums gada laikā joprojām ir ar divciparu procentu likmi. Naudas apjoma pieaugumu kontos pamato arī ?is International Monetary Fund bloga ieraksts: "Europe’s Inflation Outlook Depends on How Corporate Profits Absorb Wage Gains." Bilde zemāk no ?ī ieraksta.

Savukārt 8. jūlija The Economist oponē SVF apglavojumiem jau pa?ā virsrakstā "“Greedflation” is a nonsense idea". Man patika viens citāts no ?ī raksta: "The right lesson to draw from the past two years is not that companies have got greedier, but that workers suffer when policymakers let inflation run out of control."?Vēlu sekmes centrālajām bankām turpmākajā cī?ā ar inflāciju.

Noguldījumu apjoms Latvijas bankās pieaug, bet tas vēl nav sasniedzis rekordu, ja ?emam vērā arī nerezidentu naudu. 2015. gada beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās bija sasniegu?i 12.4 miljardus eiro (54% no visiem noguldījumiem), līdz 2017. gada beigām ?ie apjomi jau bija samazināju?ies līdz 8.1 miljardam, bet ?obrīd Latvijas bankās nerezidentu noguldījumu apjoms ir 1.9 miljardi eiro (9% no visiem noguldījumiem). Latvijas uz?ēmumu un iedzīvotāju naudas apjoma pieaugums kontos pamazām ir kompensējis gandrīz visu nerezidentu kādreiz apkalpoto apjomu un ?obrīd ir pietuvojies 19 miljardiem eiro. Bet kredītu portfelis ir tikai 61% no 2008. gadā sasniegtā pī?a. Protams, 2009. gada notikumu atkārtojumu negribam, bet lielāku kredītu portfeli gan gribas. Kā lai panāk kreditē?anas apjomu pieaugumu laikā, kad strauji pieaug procentu likmes?

Kas Latvijā notiek ar naudu kontos attiecībā pret kredītiem? Kontekstam zemāk bilde ar za?o laukumu (kas ir noguldījumi mīnus kredīti) un ECB depozīta procentu likmēm. 2014. gada jūnijā ECB pirmo reizi noteica negatīvu depozīta procentu likmi. Kad jūs sa?ēmāt pirmo rē?inu par to, ka jums kontā ir nauda? Liela da?a vispār tādu rē?inu nesa?ēma, da?i to sa?ēma pēc vairākiem gadiem. Bankas nesteidzās piemērot negatīvas procentu likmes un var diskutēt bezgalīgi par to, cik strauji un augstu tās ?obrīd steidzas celt depozītu procentu likmes, bet depozītu likmes kāpj un turpinās kāpt, kamēr likmes cels ECB (bet motivācija zema, jo nav cī?a par resursiem).

Atkāpe par kredītu izmaksām. Te arī iemesls, kāpēc ECB politika, novedot procentu likmes negatīvā teritorijā, nestrādāja pilnībā. Atgādinu, ka banka pelna no depozītu un kredītu procentu likmju starpības. Ja noguldījumu likmes apstājas pie nulles, arī kredītu procentu likmju lejupslīde apstājas (līgumos tika ielikta 0% atsauces likmju grīda) - vienā brīdī kredīti vairs lētāki nepalika, lai cik dzi?i negatīvā teritorijā ar savām likmēm nedevās ECB. Protams, da?a tirgus dalībnieku (AAA reitinga uz?ēmumu obligācijas u.c.), kā arī gandrīz visu valstu valdības tomēr tika pie naudas aiz?em?anās ar negatīvu procentu likmi...

ECB pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma pozitīvu eiro depozīta procentu likmi ieviesa 2022. gada 8. septembrī. Vēl nav pagājis pat gads (jā, bankas varēja būt ātrākas likmju cel?anā... bet varēja arī būt lēnākas - privāts bizness).

Starpība starp kredītu apjomu un naudu kontos ir aptuveni 6 miljardi eiro. ?ie 6 miljardi, strauji kāpjot procentu likmēm, tagad strauji ?enerē ie?ēmumu kāpumu. Papildus tam ie?ēmumus ?enerē arī starpība starp kredītu un noguldījumu likmēm. Bilde reālajā dzīvē, protams, ir daudz sare??ītāka, jo jā?em vērā da?ādie termi?i, regulējo?ās prasības utt.

Kā gūt personīgu labumu no tā, ka bankas pelna?

Banka ir uz?ēmums un labumu no labi strādājo?a uz?ēmuma gūst akcionāri. ?is nav investīciju ieteikums, jo riski ir lieli, bet labi strādājo?u banku akciju pirk?ana var būt viens risinājums - pelnīt uz potenciālo akciju cenu kāpumu, vai gaidīt labas dividendes...

Kas var iedragāt banku pe??u?

Visi ir noba?īju?ies, ka straujais procentu likmju kāpums nepaliks bez sekām, jo kādai da?ai kredītu ?ēmēju var rasties problēmas sadzīvot ar augsto inflāciju komplektā ar augstām procentu likmēm. Pagaidām situācija ir daudz labāka, nekā tika prognozēts, bet vēl jau likmju kāpumam ir pārāk īsa vēsture. Man ??iet, ka, ja inflācija + procentu likmju kāpums apsteidz algu kāpumu, agri vai vēlu vajadzētu sākties problēmām (ja tādas rodas, iesaku laicīgi griezties bankā un runāt par maksājuma grafika izmai?ām). Laicīgi nesakārtojot maksājumus, situācija var aiziet pa spirāli un tad mēs nonākam pie maksājumu kavē?anas statistikas pasliktinā?anās, uzkrājumu veido?anas un potenciālajiem zaudējumiem bankām.

Kā var samazināt banku pe??u?

Bankas klientam ir jārīkojas kā bankai, nevajag turēt brīvos naudas līdzek?us kontā, vajag pa?iem ar naudu pelnīt naudu - izmantot krājkontu, izmantot depozīta iespējas, pirkt akcijas, vai jau pieminētās krājobligācijas (es pats izmantoju ?o iespēju, jo minimālā summa ir 50€ un likmes ?im produktam ar zemu risku ir vienas no augstākajām).

Te gan ir viens paradokss - ja visi vairāk pelnīs no kāpjo?ām procentu likmēm, tas turpinās nosacīti audzēt pieejamās naudas apjomu, uzturēt patēri?u un apgrūtinās ECB centienus gremdēt inflāciju. Bet no otras puses viena gada depozīts vai viena gada obligācija ?o naudu uz gadu konkrētam patērētājam no aprites iz?ems un tā nauda atgriezīsies tirgū vēlāk, kad varbūt inflācija jau būs nomierinājusies. Bet ko ar to naudu darīs obligācijas emitētājs (piemēram, valsts) - samazinās parādu? Tas būtu labi.

Un tagad mans komentārs par iespējamu virspe??as nodok?a ievie?anu, kuru "vajadzētu" uzlikt bankām par pārāk lielo pe??u. Manuprāt tā ir Pandoras lāde - jo vispirms būtu jāsāk ar definīciju, cik daudz pelnīt ir par daudz? Neviens jau nodok?us kā tādus nav atcēlis - bankas no savas lielās pe??as nodok?us samaksās tāpat. Starp citu, lai spēles nosacījumi būtu līdzvērtīgi, rodas jautājums: "Vai kārtējās potenciālās nākotnes krīzes zaudējumu gadījumā bankām būs tiesības prasīt kaut ko no valsts atpaka??"

Valsts dzīvo uz parāda un, protams, agri vai vēlu jādomā par to, kā ?o parādu finansēt un kur ?emt naudu. Naudu var ?emt no diviem avotiem - no Latvijas iedzīvotājiem un Latvijā strādājo?ajiem uz?ēmumiem nodok?u veidā, vai aiz?emties naudu tirgū (tas paliek arvien dārgāk). Ja naudas pietrūkst, var mainīt nodok?u politiku (ar ko Latvijā, ??iet, pārāk bie?i patīk aizrauties), vai aiz?emties vairāk (kas izmaksā vēl dārgāk). Būs interesanti vērot nākamā gada bud?eta batālijas, jo kā vienmēr izdevumu saraksts būs garāks par ie?ēmumu sarakstu. Cerams netiks aiztikts Pensiju 2. Līmenis kā Igaunijā un netiks bojātas attiecības ar ārvalstu investoriem un krop?ota konkurences situācija kā Lietuvā.

Tā nu vēsturiski ir sanācis, ka Latvijas ekonomikai (jebkurai ekonomikai) tik svarīgais finan?u sektors nepieder Latvijas akcionāriem un mē?inājumiem uzturēt neprognozējamu nodok?u vidi var būt negatīvas sekas ilgtermi?ā . Investors balso ar savu naudu - ja pieaug nenoteiktība un risks, vienmēr var meklēt iespēju doties turp, kur vide ir prognozējamāka un riski mazāki. Par Latvijas trūkumiem un riskiem ir runājusi arī Latvijas Banka vājās kreditē?anas sakarā: "Lai radītu bāzi jaudīgākai NFS kreditē?anai, svarīgi veikt arī strukturālus uzlabojumus uz?ēmējdarbības un investīciju vidē, piemēram, uzlabot valsts un pa?valdību iestā?u efektivitāti (t. sk. sadarbībā ar privāto sektoru) un mazināt augsto nenoteiktību par valsts politikas veidotāju lēmumiem (t. sk. ilgtspējas politikas jomā), mazināt ēnu ekonomiku, trūkumus uz?ēmumu pārvaldībā, finan?u pratībā, risināt darbaspēka pieejamības jautājumus, veikt efektīvākus ieguldījumus cilvēkkapitālā (izglītība, veselība, demogrāfija) un infrastruktūras (t. sk. digitālās infrastruktūras) attīstībā, stiprināt tiesisko vidi, kā arī mazināt ??ēr??us būvniecības nozares attīstībai."

Vai politi?i tie?ām gribēs situāciju pasliktināt? ?is ir ?oti sare??īts jautājums, bet paies laiks, līdz situācija nostabilizēsies. Kā viens no noteikumiem ir arī ECB monetārās politikas stabilizācija.

Eiro procentu likmju kāpums vēl nav beidzies un, kamēr inflācija spītīgi turas augstāk par ECB nosprausto 2% mēr?i, pieaug risks, ka procentu likmes turēsies augstākos līme?os ilgāk nekā tika prognozēts vēl pavisam nesen. Bet tā jau ir zīlē?ana kafijas biezumos - ECB rea?ēs uz aktuālajiem ekonomikas datiem, ceno?oties izvairīties no konkrētiem mājieniem par rīcību nākotnē

Tuvākajos mēne?os tendences banku ie?ēmumos no procentu likmēm būtiski nemainīsies, pat turpinot paaugstināt banku piedāvātās depozītu un krājkontu procentu likmes, jo tā ir skrie?ana paka? ECB lēmumiem. Ilgākā laika periodā viss nostāsies savās vietās, jo arī klienti mainīs savu uzvedību un sāks aktīvāk izmantot krājkontus, depozītus un investīciju piedāvātās iespējas.

Don't sell in May, now what?

"Sell in May and go away" teiciens neattiecas uz regulāro investīciju pieeju, bet gan vairāk uz spekulatīviem portfe?iem, kurus labāk pirms atva?inājumu sezonas pievērt, jo tirgus likviditāte vasarā ir zemāka un cenu staigā?ana ?ādā zemākas likviditātes tirgū var būt reizēm pārāk agresīva, lai varētu at?auties to pludmalē sau?ojoties palaist garām. Kā izskatās, pārdot varbūt kaut ko maijā vajadzēja Tallinas un Vi??as bir?ās, jo visi pārējie indeksi jūnijā ir plusos ar Rīgu (pateicoties Latvijas Gāzei) topā.

Otrajā ceturksnī līderos ir Japāna ar Nikkei 225 indeksa kāpumu par 18.36%. ?im indeksam arī jūnijā bija lieliski rezultāti (+7.45%). Tempu ?ogad vēl joprojām nav mazinājis Nasdaq, kuram otrajā ceturksnī 12.8% kāpums. Negatīvā teritorijā otro ceturksni noslēdza FTSE (-1.3%), Vi??a (-1.6%) un Honkonga (-7.27%).

S&P 500 indeksam kāpums par 8.3% otrajā ceturksnī bija augstākais kop? 2021. gada pēdējā ceturk??a, bet labāks par ?o tie?i otrais ceturksnis pēdējo reizi bijis 2020. gadā (+19.95% lēciens pēc pandēmijas bedres) .

?ī gada līderim, Nasdaq indeksam, otrais ceturksnis ar +12.8% atpalika no pirmajā ceturksnī uzrādītajiem +16.77%. Un arī ?eit iepriek? labākais otrā ceturk??a rādītājs bija pēc pandēmijas krituma, veseli +30.6% 2020. gadā. ?oti pozitīvie pirmie divi ceturk??i kopā pirmajā pusgadā deva +31.7% un tik labu pirmo pusgadu Nasdaq indeksam pēdējo reizi tirgus dalībnieki redzēja 1983. gadā (ja kāds, iz?emot Bafetu un da?us citus, vēl tik ilgi aktīvi darbojas). Vispār starp 1983. un 2023. gadiem Nasdaq ir bijis vēl tikai viens labāks pusgads - 1999. gada otrais pusgads ar +51.5%. Vienīgais indekss, kur? pirmo pusgadu noslēdzis mīnusos, ir Honkonga (-4.3%).

Pirmajā pusgadā S&P 500 indekss pakāpās par 15.9%, kas ir augstākais kāpums kop? 2019. gadā redzētajiem +17.35%. Pirms tam labāks pirmais pusgads ?im indeksam padevies tikai tālajā 1998. gadā.

Kas notiek ar banku akciju cenām pēc marta stresa? Otrajā cetruksnī tirgus dalībnieki turpināja uz ASV re?ionālajām bankām skatīties ar aizdomām. Dow Jones ASV re?ionālo banku indekss zaudēja 5.7%. Tikmēr Stoxx Europe 600 banku da?a pakāpās par 6.6%. Atgādinu, ka ?ie indeksi nav izmantojami tie?ai banku veselības salīdzinā?anai abās okeāna pusēs - palīdz tikai saprast noska?ojumu.

Kop? gada sākuma ASV re?ionālo banku indekss jau ir zaudējis gandrīz 30%, kamēr Eiropas indekss pakāpies par 10%. Finan?u iestā?u veselība neskatoties uz rekorda straujo procentu likmju kāpumu kopumā ir ?oti laba.

Lūk "Stoxx Europe 600 Banks" indeksā iek?auto banku pirmā pusgada rezultāti:

Kas lācītim vēderā?

Tagad seko ātrais skrējiens cauri indeksu veiksminiekiem un neveiksminiekiem. Nasdaq - mākslīga intelekta uzvaras gājiens (kā jau rakstīju kādu laiku atpaka?, kādam tas viss būs jādarbina).

Paliek nedaudz bail, ka sajūsma par 英伟达 ir nonākusi maniakālā stadijā, bet +189% kop? gada sākuma izskatās ?oti skaisti un pagaidām nav redzams gals optimismam (es gan ?oti labi atceros, kas notika ar milzīgo optimismu par interneta uz?ēmumiem 2000. gadā). Arī Meta Platforms Inc ar saviem +138% izskatās lieliski (redzēs cik lielu pie?prici akciju cenai dos Threads (stilīgi būtu pavedienu vietā to saukt pa dzīpariem - sit and wait). Zaudētāju pusē ?īna, energoresursi un biotehnolo?ijas (Covid vairs nav?).

Usual suspects arī S&P 500 veiksminieku un neveiksminieku sarakstā (pie neveiksminiekiem nav ?īna, bet ir finan?u iestādes).

Eiropā in?enieri, pusvadītāji un ap?ērbu mazumtirgotāji pret videospēlēm apdro?inātājiem, nekustamo īpa?umu un papīru (fokusā ir Zviedrija un kronas vērtības antirekordi).

Eiro zonā plusu laukā in?enieri, bankas, Ferrari un mājsaimniecības elektropreces, bet zaudētājos biznesa pakalpojumi un ar energoresursiem saistīti uz?ēmumi.

Honkongā plusos tehnolo?ijas, bet mīnusos mazumtirdzniecība.

Japānā lieliski rezultāti pusvadītajiem un tehnolo?iju uz?ēmumiem, bet mīnusos ?is tas no farmācijas, izejvielām un elektronikas ra?otājiem (tie gan abās ailes pusēs).

Lielbritānijā plusos in?enieri, motori, azartspēles un viesnīcas, bet mīnusos pla?i pārstāvētas izejvielas un mazumtirdzniecība.

Francijā iecienīti ir pusvadītāji, kosmētika un luksusa preces, bet vāji klājies biznesa servisa, ener?ētikas sektora, komercīpa?umu pārstāvjiem u.c.

Vācijā būvmateriālu un izejvielu tirgus pārstāvjiem klājies labi un tiem pievienojies arī sporta apavu un ap?ērbu ra?otājs, bet mīnusos mazumtirgotāji, nekustamais īpa?ums un farmācija.

Baltijas saraksts ?oti raibs. Gan mīnusi, gan plusi pielīdzināmi globālā tirgus sasniegumiem. Pretēji tam, ka lielu da?u izejvielu tirgotājus pēdējā gada laikā novērotais cenu kritums, ietekmējis negatīvi, Latvijas Gāzes akciju cena ir labos plusos.

Roboinvestora indeksu ETF

Pāris vārdu par SEB Roboinvestora indeksu ETF portfe?iem. Man tie joprojām patīk, jo tie?ām seko līdzi tirgus "vidējai temperatūrai". Vienmēr jau gribas, lai būtu labāk, bet apsteigt tirgu nav ?ī produkta mēr?is. Par to runājām arī Nākotnes Kapitālā.

Zemāk bilde ar manā Roboinvestora portfelī eso?ajiem indeksu ETF salīdzinājumā ar Nasdaq un S&P 500 uzvedību ?ogad. Atsevi??o ETF rezultāti pirmajā pusgadā ir robe?ās no +5.9% līdz +19.17%.

Averaging down

Ko darīt, ja nopirkto akciju cena krīt. Ir trīs izvēles: 1) nedarīt neko un gaidīt, 2) pārdot nost un fiksēt zaudējumus, 3) pirkt lētāk vēl. Es ?oti, ?oti reti esmu izvēlējies otro variantu, bet bie?i pieturos pie pirmā un tre?ā varianta. Tagad trīs stāsti par tre?o variantu, jeb to, kā reālajā dzīvē izskatās "averaging down" (The strategy is often favored by investors who have a long-term investment horizon and a value-driven approach to investing). Trīs stāsti tādē?, ka viens pagaidām izskatās samērā neveiksmīgs, viens ar diezgan labām izredzēm un viens jau k?uvis par veiksmes stāstu. Visos grafikos sarkanā raustītā līnija ir breakeven līmenis. Visas ?īs investīcijas tika veiktas ar mēr?i turēt vismaz 5 gadus. Pagāju?i aptuveni 2 gadi.

a) Bilibili

2021. gadā nolēmu diversificēt savas investīcijas un viena no manām izvēlēm bija ?īnas tehnolo?iju uz?ēmums Bilibili. Pirmo pirkumu es izdarīju pēc tam kad cena no pēdējā rekorda bija atkāpusies par aptuveni 37%. Bija jau tur arī plusi pēc iegādes uz kādu brīdi, bet tad situāciju pasliktināja ?īnas valdības uzvedība un cena turpināja kritumu. Nākamo pirkumu veicu pēc tam kad cena pēc pirmās iegādes nokrita vēl par 30%. Un tad, pēc īsa optimisma perioda, atkal sekoja kārtējais cenas kritums. -38% no otrā pirkuma ??ita labs līmenis pozīcijas uzlabo?anai, bet ar to nepietika. Kad akcijas cena no tre?ā pirkuma nokrita vēl 36%, sekoja ceturtais un, pagaidām, pēdējais pirkums. ?obrīd ?ī pozīcija ir pie -64% atzīmes, kas ir sāpīgi, bet neizskatās vairs tik katastrofāli, ja pēc pirmā pirkuma nekas netiktu darīts. Gaidu ?īnas ekonomikas izaugsmi.

b) Coinbase

Vēl viens glābjamais manā portfelī ir Coinbase . Investēt #crypto bir?ā pēc tam, kad jau ir veiktas nelielas investīcijas pa?ās crypto valūtās, nav pareiza doma, jo tur viss kaut kā tomēr vairāk vai mazāk korelē (ne vienmēr 100%, bet virzieni bie?i sakrīt). Coinbase ir bir?a un vēl 1983. gada filmā "Trading Places" galvenie varo?i ?oti vienkār?i izskaidroja kā pelna bir?as brokeri (?ajā gadījumā izejvielu tirgus brokeri - visa "sāls" pa?ās beigās ap 1:02):

IPO pirmajā dienā akcijas cena sasniedza 429 dolārus un bija daudz slavino?u komentāru par ?oti svārstīgo, bet lielisko nākotnes potenciālu. Viens no populārākajiem komentāriem par Coinbase akciju cenu pirms pa?a IPO dro?i vien ir Jim Cramer teiktais, par ko vi?am soctīklos ?oti bie?i atgādina:

Kas notika dzīvē pēc IPO ir redzams zemāk grafikā. Aptuveni 30% zem rekorda cenas arī es uzdro?inājos nopirkt nelielu da?u (protams, ka ietekmējos no da?ādu analīti?u slavas dziesmām). Otrais pirkums mazāk nekā pēc mēne?a sekoja vēl pēc 20% cenas krituma (nekad nevajag ?ert krīto?u nazi!). Tad sekoja divu gadu ilgs gaidī?anas periods un ?ogad maija sākumā, izvērtējot savus vārgu?us portfelī, izvēle krita uz agresīvu Coinbase pozīcijas uzlabo?anu zem 50$ atzīmes, kas manu vidējo iegādes cenu noveda zem 100$ atzīmes (tā kā rezultātu mēru eiro, tad tie bija ~78€). Viss maijā izskatījās ?oti skaisti līdz jūnija sākumā parādījās zi?a, ka ASV Vērtspapīru un bir?u komisija iesūdzējusi “Coinbase” un “Binance” par krāpniecību vērtspapīru jomā. ??ita, ka mana stratē?ija ar troksni izgā?as. Bet pagāja tikai mēnesis un uz?ēmuma akciju cena strauji atkopās.

Cenai pārkāpjot 70$ atzīmi es izlēmu samazināt ekspozīciju (IIN aprē?inu un atva?inājuma tuvo?anās dē? vajadzēja iespiest darījumu otrā ceturk??a ietvaros), par ko ?obrīd gribas bēdāties, jo 11. jūlijā Coinbase cena atzīmējās virs 92$ atzīmes. Bet stratē?ija ir pareiza - pērkam lai uzlabotu pozīciju un nedaudz samazinām ekspozīciju, lai būtu sauss pulveris citiem ?āvieniem. ?is ir neitrālais piemērs, jo akciju cena ?obrīd ir aptuveni breakeven līmenī (grafikā nav jūlija cenas izmai?as).

c) Nvidia

?is arī nāk no diversificē?anās stāsta. ?oti grūti bija pie?emt lēmumu gan par pirmo iegādi (P/E biedēja jau 2021. gadā), gan par situācijas glāb?anu. Skatoties uz vēsturiskajām cenu izmai?ām, vienmēr jau ??iet, ka bija ta?u acīmredzami, ka pēc tik strauja cenas kāpuma 2021. gadā akcijas nevajadzēja pirkt. Bet kas tad notiek tagad? Mans lēmums uzlabot pozīciju (starts ap 300$) nāca pēc 50% cenas krituma aptuveni pusgada laikā. Bet arī pēc 150$ atzīmes ??ērso?anas sekoja turpmāks Nvidia akciju cenas kritums. ?is gads sākās ?oti pozitīvi. Principi ir principi, kad cena atgriezās virs 300$ es ekspozīciju samazināju (un tad, divas nedē?as vēlāk, cena sasniedza 400$ ??). Kamēr mākslīgā intelekta trakums turpinās, pie ?īs investīcijas var pieturēties, bet jaunai startē?anai gan ?āda cena ir biedējo?i augsta.

Secinājums - averaging down var at?auties tad, ja ir rezerves un nav laika ierobe?ojuma, jo investīcija var iestrēgt uz ilgu laiku. ?ī metode negarantē panākumus un ir ?oti rūpīgi jāizvērtē vai to darīt, jo to visticamāk nevar darīt bezgalīgi (naudas rezervju jautājums).

H2: kāds būs "O!"?

Ko gan lai sagaida no gada otrās puses (H2)? Kāds būs "O"? "O, cik labi!", vai arī "O, kas tad tas?". Sprie?ot pēc ekonomikas datiem uz lielu pozitīvismu gan nevar cerēt, bet ar līdzīgu noska?ojumu es jau gaidīju pagāju?ā gada rudeni. Sanāca izgā?anās. Labāk neko par nākotni neprātot.

Akciju tirgū daudz ko noteiks inflācijas dati un centrālo banku uzvedība. Līdzko tirgus dalībnieki jutīs procentu likmju spiediena mazinā?anās potenciālu, akciju tirgus to uztvers pozitīvi (līdzīgi kā 12. jūlijā pēc ASV inflācijas datu publicē?anas, kad gaidīto 3.1% vietā gada inflācija bija 3.0% un tirgus dalībnieki ?oti sapriecājās). Es pagaidām grafikos turpinu vilkt S&P 500 indeksa pēdējā krituma līniju (sarkanā). Bet indekss no -25.3% atzīmes ?obrīd ir pakāpies līdz aptuveni -8% no 2022. gada janvārī sasniegtā rekorda. Vai tie?ām ?ajā ciklā ?aunākais ir aiz muguras un tik lēta iespēja iepirkties, kā pagāju?ā gada oktobrī, vairs nebūs? Skatoties uz iepriek?ējiem kritumiem, ?āda atkop?anās nav novērota. Bet vienmēr jau iespējams kaut kas nebijis.

Ja tie?ām indekss vairs neatgriezīsies "lā?u" teritorijā, tad es nolēmu paskatīties, cik gari pēc kritiena ir biju?i S&P 500 indeksa izaugsmes periodi. Atgādinu, ka ilgākais kritums pēdējo 50 gadu laikā ir bijis divus ar pusi gadus, bet dzi?ākais kritums 56.8%. Savukārt ilgākais kāpums gājis 12 gadus un augstākais kāpums bija tuvu 600%. Kop? pagāju?ā gada oktobra pagāju?i 9 mēne?i un indekss kop? tā laika jau pakāpies par 24%. Izskatās cerīgi. Neredzu iemeslu ar spekulatīvajām pozīcijām mukt prom no tirgus tagad, jo inflācijas tendence ir pareiza. Bet izdevumi ir augu?i un algu pieaugums atpaliek, kas rudenī, parādoties apkures rē?iniem, var situāciju padarīt izaicino?āku. Varbūt k?ūdos.

Novēlu jums labu veselību, lielisku atpūtu, pelno?as investīcijas un stabilu naudas plūsmu!

Saistību atruna

?o sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāri??, kur? gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finan?u produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāri?? neuz?emas atbildību par neprecizitātēm vai k?ūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radu?ies no pa?au?anās uz ?o informāciju. Valūtas mai?as kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav dro?s līdzeklis nākotnes rādītāju prognozē?anai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie ?ī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstu?u aplikāciju.