Ne tas pārmai?u vēj?

?oti darbīgs un pasākumiem bagāts pavasaris ir iemesls tam, ka neatradu brīvu brīdi, lai uzrakstītu kaut ko par finan?u tirgus notikumiem ?ā gada pirmajā ceturksnī. Un tad "pēk??i" pienāca maija brīvdienas un 6. maijs ar kaudzi ūdens no gaisa. Vilnas ze?es kājās, kapu?īno tase pie rokas (galvenais ne klaviatūrā) un var ?erties klāt ?ī gada pirmo ?etru mēne?iem apkopojumam grafikos ar da?iem komentāriem. ?emiet par labu.

Ko gaida centrālās bankas?

Lielākā da?a centrālo banku joprojām strādā gaidī?anas un datu, galvenokārt inflācijas, algu un darba tirgus, vēro?anas re?īmā. Bet mums ir uzvarētājs kategorijā "Pirmais procentu likmju pazeminātājs" - ?veices centrālā banka 21. martā negaidīti pazemināja franka bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem. No ECB likmju pazeminājumu gaida 6. jūnija sapulcē, no ASV FRS kaut kad vēlāk. Pretēji tirgū valdo?ajam viedoklim par turpmāko procentu likmju virzienu uz leju, Japānas centrālā banka 19. martā pirmo reizi 17 gadu laikā paaugstināja jenas bāzes procentu likmi.

Mūsu uzmanība, protams, būs pievērsta ECB un ASV FRS. ECB padome ?ogad tiekas 6. jūnijā, 18. jūlijā, 12. septembrī, 17. oktobrī un 12. decembrī. ASV FRS vadība tiksies 11.-12. jūnijā, 30.-31. jūlijā, 17.-18. septembrī, 6.-7. novembrī un 17.-18. decembrī.

Aizkulisēs tiek “lauzti ??ēpi” par to, kur? pirmais pazeminās procentu likmes – ECB vai ASV FRS? Tā kā svaigākie ekonomikas dati neatbalsta dolāra procentu likmju pazeminā?anu "tūlīt un tagad", tad, ja ECB jūnijā iz??irsies par likmju pazeminājumu 6. jūnijā, tā vismaz par se?ām dienām apsteigs ASV FRS, jo ASV FRS lēmumu uzzināsim 12. jūnijā. ASV FRS gan procentu likmju pazeminā?anu var novilcināt arī līdz septembrim. Kā ar procentu likmju mainī?anu abās okeāna pusēs ir gājis līdz ?im var redzēt zemāk pievienotajā bildē.

ECB vadība, pēc pēdējā eiro procentu likmju paaugstinājuma pagāju?ā gada septembrī, turpina vērot inflācijas un algu izmai?u datus eiro zonā. Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu da?i?u no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kop? 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Aprīlī Latvijā visiem, kuriem pienākas, jau vajadzētu būt sa?ēmu?iem no VID naudu - gandrīz vai viena mēne?a procentu maksājuma apjomu par hipotekāro kredītu. Daudziem tas palīdzēs vieglāk veikt nākamo mēne?u procentu maksājumus, da?a sa?ēmēju ?o naudu iztērēs, bet da?a uzkrās/investēs. Es savu kontā ienāku?o summu noapa?oju uz aug?u un noziedoju (samērā maz sanāca, jo man kredīts izdzīvo savus pēdējos mēne?us). Latvijas Banka secina, ka "2024. gada (valdības bud?eta) prognozē ?emts vērā arī Saeimas lēmums par atbalstu hipotekāro kredītu ?ēmējiem. Pasākuma ietekme uz bud?eta bilanci ir neitrāla, jo no komercbankām sa?emtā nodeva tiks izmaksāta kredīt?ēmējiem, bet ietekme uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju būs minimāla." Liela brēka, maza vilna? Jāpiemin, ka banku iemaksātā summa būs lielāka nekā kredīt?ēmējiem izmaksātā summa, cerams, starpībai atradīs racionālu pielietojumu, nevis notrallinās. Tikmēr ārvalstu investoru viedokli par Latviju ?is politi?u gājiens pret centrālās bankas monetāro politiku (procentu maksājumu mazinā?ana ir procentu maksājumu mazinā?ana) visticamāk ietekmēja negatīvi (lielākā da?a finan?u sektora uz?ēmumu akcionāru nav vietējie investori!).

Tiem, kuriem kompensāciju nemaksā, bet gribas mazākus procentu maksājumus, atliek gaidīt, jo, lai ekonomika sa?emtu reālu papildus degvielu, ir vajadzīgs likmju pazeminājums, kur? palielinātu interesi ?emt jaunus kredītus. Pēc ECB vārdiem: “…kreditē?anas dinamika joprojām ir vāja. Uz?ēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms februārī pieauga nedaudz ātrāk – gada kāpuma temps bija 0,4% (janvārī – 0,2%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika februārī nemainījās (gada pieauguma temps – 0,3%).”

Realitātē likmju pazeminējums avansā jau nedaudz ir noticis. Skatieties Euribor grafikus zemāk pievienotajā bildē. Visu termi?u Euribor procentu likmes, gaidot ECB pazeminājumu, jau ir nedaudz zemākos līme?os, nekā pagāju?ā gada oktobrī. ECB "grieziens" da?ēji jau ir ierē?ināts ?ī brī?a likmēs.

Lipīgā inflācija

Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēne?os sagaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pa?reizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mēr?a līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobe?ojo?ās monetārās politikas seku izpausme, kā arī ener?ijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazinā?anās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa māko?i – piegādes ?ē?u izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena 12. aprīlī atzīmējās virs 92 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā ?ajā segmentā gada inflācija 4%). Jātzīmē, ka 6. maijā naftas cena tomēr jau bija atkāpusies atpaka? zem 84$ atzīmes - cenas svārstības pēdējā laikā, rea?ējot uz globālajiem notikumiem, ir ?oti straujas, kas krietni apgrūtina naftas cenu ietekmes uz inflāciju aprē?inā?anu.

Zema inflācija nav nekāda prieka zi?a, ja skatāmies uz to, kas noticis ilgākā laika periodā. Martā Latvijā cenām nāca klāt 0.9% (Refinitiv dati manā bildē zemāk, pēc Eurostat 1.0%) pie pagāju?ā gada 17.3%! Patērētājiem prieku dotu kaut vai uz nelielu laiku redzama deflācija, jeb cenu samazinājums. Tas iedotu atelpu nepārtraukti pieaugo?u rē?inu pasaulē.

Aprīlī gada inflācija eiro zonā provizoriski 2.4%, bet Latvijā 1.1%. Tie mums ir +1.1% pie +15.1% pirms gada un +13% 2022. gadā ??. Vai mēs visi pēdējo trīs gadu laikā esam piedzīvoju?i tādu pa?u ie?ēmumu kāpumu?

Vairāk naudas pie augstākām cenām

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs, vērtējot datus par atalgojuma pieaugumu 2023. gadā, saka: "Tomēr, neskatoties uz zemāku pieaugumu nominālajās algās, iedzīvotāju pirktspēja turpina atkopties – visās nozarēs vidējās algas kāpums pārsniedza inflāciju." Tā tie?ām ir - inflācijas līmenis, pazeminās (kā redzējām augstāk bildē), bet algu kāpums saglabājas. "Manā pasaulē" ar pirktspēju tik skaisti nav. Es jau vairākus mēne?us skatos, cik daudz naudas ir iedzīvotāju kontos, kā gada laikā ?is daudzums mainījies, un kāda ir gada inflācija.

Pirmkārt, nauda kontos ir, bet ir pārāk liela noslā?o?anās. Privātpersonām SEB Latvija 20% naudas ir krājkontā, 10% termi?noguldījumos (par maz), 70% ir norē?inu kontos. Kontos tikai 7.5% !!! klientu atlikums ir virs 10tk € un vi?iem pieder 73% naudas (92.5% klientu pieder "tikai" 27% naudas). Plaisa starp augstu un zemu ie?ēmumu mājsaimniecībām ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas problēmām!

Otrkārt, naudas atlikumu gada pieaugums iedzīvotāju kontos kop? 2022. gada marta atpaliek no inflācijas. Jā, da?a naudas aizgājusi uzkrājumos un investīcijās, bet krāj un investē absolūti mazākā Latvijas iedzīvotāju da?a. Arī martā situācija tomēr zem jautājuma zīmes - ja gada inflācija ir 1%, naudas pieaugums atpalika (+0.94%), ja gada inflācija ir 0.9%, tad tikai par nieka tiesu naudas pieaugums apsteidzis inflāciju pirmo reizi kop? 2022. gada marta. Galu galā mēs varam nopirkt tik daudz, cik naudas ir kontā (arī aiz?emoties naudu ieskaita kontā)...

Protams, līdz 2022. gada martam kontu atlikumu gada pieaugums krietni apsteidza inflāciju, bet kur? gan to vairs atceras. 2022. gada inflācijas trieciens tomēr bija tik ?oti spēcīgs (plus rekorda straujais procentu likmju kāpums).

?oti svarīgi, ka ir darbs

Ir pazīmes, ka situācija darba tirgū visā pasaulē paliek saspringtāka, bet bezdarba rādītāji ir ?oti tālu no līme?iem, kuri liktu sākt satraukties valdībām un centrālajām bankām. Tie?i ?ī relatīvi pozitīvā situācija darba tirgū ir tas, kas daudzus prognozētājus ir pārsteidzis un ?auj ?o augsto procentu likmju periodu pārdzīvot daudz vieglāk nekā citās reizēs. Izmantojot unwarranted generalization fallacy, pie?em?u, ka augstas likmes, bremzē kreditē?anu, apgrozījumu un ekonomikas izaugsmi un uz?ēmumi ir spiesti taupīt atlai?ot darbiniekus un sekas vizuāli var redzēt zemāk bildē. Interesanti, kas būtu noticis ar ASV darba tirgu, ja nebūtu pandēmija? Un vēl interesantāks ir jautājums, cik daudz laika paies, pirms bezdarba līme?a kāpums ASV pie?emsies spēkā tagad? Bet varbūt, ka ?oreiz būs savādāk? ASV joprojām uz vienu bezdarbnieku ir vairāk nekā viena vakance...

Ir darbs, ir alga. Finansiālo grūtību gadījumā var pārskatīt tēri?us un mainīt naudas plūsmu, ko izdarīt ir daudz vieglāk tad, kad ir darbs. Tādē? situācija darba tirgū noteiks to, kā valstis izstūrēs cauri ?im sare??ītajam periodam. ?oti svarīgs ?is jautājums ir arī finan?u sektoram, jo īpa?i valstīs ar augstu iedzīvotāju parāda līmeni. Latvijai te nav par ko daudz satraukties, jo mums bankām, pret ekonomikas apjomu mērot, ir pārāk mazs kredītu portfelis.

Tik labi kā nekad?

Virkne akciju indeksu pasaulē ?ogad sasniegu?i jaunus rekordus. Kop? gada sākuma beidzot plusos iekāpis arī Honkongas tirgus. Mīnusos vienīgi Rīga.

Da?us investorus interesē, vai ir izdevies atgūt 2022. gadā piedzīvotos zaudējumus? Viss atkarīgs no tā, cik bie?i tiek veiktas investīcijas, piemēram, indeksu ETF. Ja veicāt vienu investīciju 2022. gada janvārī kādā no tirgiem, tad zaudējumus nav atguvu?i tikai investori Honkongā, Tallinā un Vi??ā (cik zinu, nav Baltijas indeksu ETF - ja kāds zina iespēju kā taisīt proxy hedge Baltijas indeksiem, padodiet zi?u). Bet, ja tika veiktas ikmēne?a investīcijas indeksu ETF, tad noteikti 2022. gada zaudējumi ASV, Eiropas un Japānas tirgos tika atgūti jau kādu laiku atpaka?. Kādas ir indeksu procentuālās izmai?as kop? 2022. gada sākuma ir redzams zemāk pievienotajā bildē. Nikkei +32%! Bet jāatgādina, ka eiro cena pret Japānas jenu ?ogad uzkāpusi 6.5%, bet kop? 2022. gada janvāra pakāpusies par 26%. 32% pe??a akciju tirgū mīnus 26% zaudējumi valūtu tirgū...

Skats uz indeksu vērtībām 3. maijā un indeksu rekordiem redzams zemāk bildē. 15 da?ādi indeksi da?ādos pasaules re?ionos ?ogad sasniegu?i jaunus rekordus. Visslavenākais sasniegums ir Japānas Nikkei225 indeksam. Beidzot pārsniegts pēdējo reizi 1989. gadā redzētais rekords (Japānas Topix indekss gan 1989. gada rekordu joprojām nav pārsitis).

Depresīvais aprīlis

Aprīlis lika ?oti vilties, jo vēsturiski S&P500 indeksam jebkurā vairāku gadu periodā vidēji ir biju?i pozitīvi rezultāti. ?ogad -4.2% par ko jāpateicas viedok?u mai?ai. ASV ekonomikas dati un centrālās bankas amatpersonu izteikumi maina procentu likmju pazminā?anas perspektīvu un tas nenāk par labu akciju tirgum (kredītu dārdzība saglabājas, spiediens uz uz?ēmumu procentu izmaksām saglabājas).

Zemāk tabulā pla?āks skats uz S&P500 indeksa mēne?u rezultātiem. ?ogad kritums par 4.2% ir tre?ais sliktākais aprī?a rezultāts ?ajā gadsimtā, bet pirms tam bija pieci pozitīvi mēne?i pēc kārtas, kas krietni mīkstināja aprī?a kritumu.

Nasdaq uzrādīja līdzīgus rezultātus, bet mīnusi aprī?a zaudējumu topā ie?em ceturto vietu ?ajā gadsimtā.

l

Kas lācītim vēderā?

Zemāk apkopoju atsevi??u indeksos ietilpsto?u uz?ēmumu ?ī gada (pirmā gada darba diena līdz 30. aprīlis) rezultātus. ?oreiz bez komentāriem.

Nvidia +74%, bet Intel -39%, kaut ko Intel ir izdarījis pavisam nepareizi...

Mani spriedelējumi par investīciju vidi

Nopienta ilgtermi?a investē?ana tomēr ir ?oti garlaicīgs pasākums. Par regulārajām investīcijām P3L un SEB Roboinvestora indeksu ETF portfelī nav daudz ko rakstīt. Tur katru mēnesi automātiski aiziet vienāda naudas summa un rezultāts ir līdzīgs tam, kāds redzams indeksu uzvedības grafikos. ?emot vērā aprī?a cenu kritumu, es papildus regulārajām ikmēne?a iemaksām Roboinvestora portfelī pieliku pāris maksājumus klāt, tas arī gandrīz viss. Pirmajā ceturksnī pēc Nvidia 2023. gada rezultātu publicē?anas samazināju ekspozīciju (rebalansēju portfeli ?? un papildināju atva?inājuma cash flow), tas arī mans vienīgais darījums līdz ?im ?ogad tie?i akciju tirgū. Tagad gaidu 22. maiju un Nvidia Q1 rezultātus.

Yahoo Finance ir veicis skaistus uzlabojumus un tagad pat bez maksas ir pieejama virkne papildus info par tur izveidoto akciju portfeli (vienalga vai tā ir reālā portfe?a kopija, vai izdomāts portfelis) - grafiki, statistika par portfe?a saturu utt. Ja var ticēt Yahoo aprē?iniem, tad mans akciju un crypto kokteilis (90% akcijas, 10% crypto) YTD sasniedzis +19.8%. Ir pilnībā atgūti 2022. gada zaudējumi un nedaudz kas nācis klāt. Joprojām kopējo rezultātu uz leju krietni novelk ?īnas uz?ēmumi, bet diversifikācija ir diversifikācija - visas loterijas bi?etes nekad nav pilnas. Arī Warren Buffet ?ad tad zaudē: Warren Buffett said the entire Paramount Global stake has been sold at a loss.

Pagaidām izskatās, ka situācija globālajā ekonomikā ir labāka nekā tika prognozēts pagāju?ajā gadā. Eiropai, ??iet, ir lielākas problēmas, bet ASV viss notiek. Tas liek domāt, ka zināma piesardzība ir jāsaglabā, bet mukt no akciju tirgus prom laikam nav pamata, jo īpa?i ASV. Arī mākslīgais intelekts turpina rullēt. Kamēr visi abonē, akcionāri pelna ??. Es tomēr iesaku pārskatīt to visu, ko mēs abonējam, un izvērtēt, vai nav labāk vērts tos ikmēne?a abonē?anas maksājumus pārvērst no tēri?iem par ikmēne?a investīcijām?

?obrīd krāju rezerves un joprojām sekoju līdzi zemāk bildē redzamajiem uz?ēmumiem (un pāris Indijas ETF). Bildi es liku X portālā pagāju?ā gada 15. decembrī un da?iem uz?ēmumiem cena ?obrīd ir zemāka, nekā es gaidīju, bet iegādi pagaidām esmu atlicis.

Regulāras iemaksas zemu izmaksu indeksu fondos tomēr ir dro?āks ilgtermi?a risinājums. Lai jums laba veselība un auglīgas investīcijas!

Saistību atruna

?o sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāri??, kur? bez da?iem mēne?iem trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finan?u produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāri?? neuz?emas atbildību par neprecizitātēm vai k?ūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radu?ies no pa?au?anās uz ?o informāciju. Valūtas mai?as kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav dro?s līdzeklis nākotnes rādītāju prognozē?anai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie ?ī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstu?u aplikāciju.