Māko?dati: prasme pārkāpt no airu laivas ātrgaitas laivā

Māko?dato?ana jau vairāk kā piecus gadus nav jaunums. Lielais apvērsums tehnolo?iju pasaulē sākās, kad kompānija Amazon Web Services (AWS) pirms apmēram desmit gadiem sāka piedāvāt S3 servisu (iespēja glabāt failus globālā tīklā ar augstu uzticamību un ērtību) pēc maksā-cik-lieto mode?a, un uz?ēmēji ar tehnisko domā?anu ?oti ātri saprata tā tirgus potenciālu. ?odien mākonī varam izvietot pilnīgi visu, ko mēs uzglabājam savā datu centrā vai tajā dūco?ajā kastē zem galda.

Tas viss neaprobe?ojas ar IT sistēmu darbinā?anu kaut kur "gaisā", ko var piedāvāt arī specializēti Latvijas uz?ēmumi; mūsdienās lielie māko?u piegādātāji (AWS, Google un Microsoft) papildus piedāvā arī unikālus un inovatīvus tehnolo?iskos pakalpojumus, kā, piemēram, aizsardzību no ?aunprātīgiem uzbrucējiem, video transkripcijas rīkus, pieeju mākslīgā intelekta resursiem un pat kosmosa satelīta izīrē?anu uz stundu. ?ādu operāciju efektivitāti nav iespējams pat salīdzināt ar ierasto biznesu, kur pērkam fiziskus dzel?us, rūpējamies par tiem savā datu centrā un baidāmies no kiberuzbrukumiem.

Ko Latvijā dara ar māko?iem? - diem?ēl vairāk skatāmies zvaigznēs nekā darām

Tā vietā, lai vērtētu, kā māko?a iespējas izmantot savā izaugsmē, daudz uz?ēmumu tomēr joprojām izvēlas iet ierasto taci?u, kad pēc vajadzības piepērkam kādu serveri un nolīgstam papildus darba rokas.?Darbā?ar?Latvijas?uz?ēmumiem?redzam?divas?galvenās?grupas: tie, kas pērk pa?i un daudz maksā, lai darbinātu savu datu centru uz pārbaudītām, bet novecoju?ām tehnolo?ijām, un tie, kas pērk vietējos hostinga pakalpojumus bez ?izpratnes, ko tas īsti nozīmē. Ierastākās frāzes ?ādiem lēmumiem ir "Tā ir lētāk" vai "Mūsu in?enieri zina labāk!". To apstiprina arī Eurostat dati - māko?us lietojam retāk (2021. gadā 28.5% un 2023. gadā 35.8%) nekā lielākā da?a ES valstu (2023. gadā Latvija ir 23. vietā)***.??

Protams, ir arī uz?ēmumi, kas izmanto Microsoft Azure piedāvājumu, tiesa, parasti tas nozīmē īrēt kādu papildus serveri, nevis izmantot tur integrētās inovācijas. To varam skaidrot gan ar lēmumu pie?ēmēju, gan in?enieru zinā?anu trūkumu. Pat pieredzēju?i in?enieri mēdz nezināt, kā ar māko?tehnolo?iju palīdzību pāris stundās izveidot dro?u un stabilu pakalpojumu, kā, piemēram, glīti iepakotu video rullī?u aug?upielādi un pēcāk to kvalitatīvu skatī?anos no da?ādām ierīcēm un kontinentiem vienlaicīgi.?

Jāteic, ka arī māko?u popularitāte ir da?āda. Mūsu novērojumi vēsta, ka Latvijā Microsoft Azure ir iecienītāks nekā Amazon Web Services (AWS), pasaulē savukārt līderpozīcijā turpina turēties AWS ar 31% no tirgus, Azure ir otrais ar 25%, un kā tre?ais stabili ierindojas Google Cloud Platform (GCP) ar 11%.****

Kādi tad īsti ir sagaidāmie ieguvumi? - ne tikai naudas ietaupījumi, bet arī uz?ēmuma efektivitātes rādītāji

Māko?dato?anas piedāvājumu klāsts ir ?oti pla?s, un arī ieguvumi ir daudzveidīgi un katram uz?ēmumam individuāli. Pēc migrē?anas uz?mākoni?parasti kā viens no redzamākajiem ieguvumiem ir globālā piek?uve un gaidī?anas laiku izzu?ana. Ja agrāk pasūtīt papildus skait?o?anas resursus vai izlaist jaunu digitālu produktu uz dzīvās sistēmas prasīja nedē?as, tad tagad tas būs iespējams pat da?u minū?u laikā. Vērts pieminēt, ka dro?ības eksperti mēdz būt visai pārsteigti, kā uzlabojas kiberdro?ības rādītāji mākonī, jo globālie piegādātāji tajā ir ieguldīju?i milzu resursus. Ar laiku mainās uz?ēmuma kultūras domā?ana no “mēs operējam Latvijā ar konkrētiem resursiem” uz “mūsu klienti ir visā pasaulē un mūsu resursi ir neierobe?oti”. Tas ievērojami attīsta inovatīvu domā?anu un paver jaunas, neplānotas iespējas. Ja tehnolo?iskie produkti migrācijas laikā tiek gudri pārstrādāti, tad kopējās izmaksas var kristies pat desmitkārtīgi.

Kā rīkoties? - veiksmes pamatā ir rūpīgi izstrādāts plāns?

Tāpat kā Rīga vēl nav gatava, arī pārie?ana uz māko?dato?anu nav vienas dienas uzdevums un var ??ist biedējo?a. ?ādas pārmai?as nav glu?i kā no trolejbusa uz tramvaju pārkāpt; tas ir vairāk kā no airu laivas iekāpt ātrgaitas laivā, kur ar vienu sliktu lēmumu var apgāzt arī pa?u laivu.?Ir?jārē?inās, ka?neatkarīgi?no?uz?ēmuma?lieluma,?resursiem, un?ilgtermi?a?plāniem,?pāreja?var k?ūt par krusteniskām pārmai?ām uz?ēmumā, kur tiek iesaistīti gandrīz visi darbinieki un noda?as. Pirms jebkādu lēmumu pie?em?anas ir ieteicams veikt sistēmu un pakalpojumu uzskaiti un izvērtē?anu pret potenciālajiem risinājumiem?mākonī.?Tas attiecas kā uz ārējām, tā arī uz iek?ējām sistēmām. ?Jau ?ajā pirmajā solī ir ieteicams iek?aut tehniskos speciālistus (māko?dato?anas arhitektus), kas ne?aus apmaldīties māko?dato?anas piedāvājuma klāstā.??

Kad ir izveidota uz?ēmuma karte (heatmap) ar sagaidāmajām uzlabojumu vērtībām, var sākt izvērtēt, ar kurām uz?ēmuma da?ām un sistēmām sākt. Lo?iskai un secīgai attīstībai ir būtiska nozīme gan tehniskā zi?ā, gan vienmērīgas darbinieku izglītības un gatavības pārvaldībā. Tam seko ce?a karte, kur ?tehniskie arhitekti jau var sniegt minējumus par nepiecie?amā darba apjomu un tādējādi sastādīt plānu uz laika līnijas.??

?ādas pārmai?as prasīs arī finansiālo ieguldījumu. Iespējams, pārsteidzo?s kādam varētu ??ist ieteikums, ka potenciālo izmaksu aprē?inā?anu vajadzētu uzticēt finan?u nozares pārstāvim, kuram tuvu jāsadarbojas ar tehnisko personālu, nevis primāri tehniskajam vadītājam. Te ir jā?em vērā da?āda tipa izmaksas - uzturē?ana, nodilums, darba spēka attīstī?ana un tā tālāk. ?oti būtiska nozīme ?ādā projektā ir pārmai?u pārvaldībai, kurā jāiesaistās ir gan augstākajai vadībai, gan komunikācijas pārstāvim, protams, in?enieriem un visiem iesaistītajiem, un da?kārt pat zvanu centra darbiniekam.

Bet cik laika tas aiz?ems? - da?iem uz?ēmumiem piemērots ir projekts, bet citiem ir ieteicama produkta domā?ana?

Ja IT sistēmas nav uz?ēmuma pamatnodarbo?anās, tad bie?ākā izvēle, pārce?oties uz?mākoni, ir projekta tipa migrācija ar skaidru beigu rezultātu. Visbie?āk tas nozīmē atteik?anos no savas serveru telpas un iek?ējo sistēmu nomai?u uz māko?risinājuma piedāvājumu, kā arī in?enieru apmācību gan rīku lieto?anā, gan pārvaldī?anā. Citi uz?ēmuma darbinieki rezultātā varētu būt pat pārsteigti, ka lietojumsistēmas būtiski nemainās, bet k?ūst modernākas un darbspējīgākas. ?ādus projektus ir ieteicams plānot un izpildīt īsā laika periodā, lai neaizkavētu saistītos biznesa procesus.??

Savukārt gadījumos, kad uz?ēmuma pamatnodarbo?anās ir IT sistēmu attīstība un pārdo?ana, labāk ir domāt par produktu ilgtermi?ā un pakāpeniski salāgot biznesa un in?enieru sadarbību?mākonī. ?ajā gadījumā būs būtiski izvērtēt, kādas sistēmas tiek lietotas izstrādē un darbinā?anā, jo pastāv iespēja, ka da?as no ?īm sistēmām?mākonī?vairs nebūs nepiecie?amas.?

Beigās ir jāatceras, ka?mākonis,?ir maksas pakalpojums un nepārdomāta tā lieto?ana var sastādīt ievērojami augstākas izmaksas nekā vajadzētu. Ja uz?ēmumā neeksistē jau zino?i māko?dato?anas in?enieri, tad ir ieteicams vismaz iesākumā vērsties pie profesionā?iem, kas pārzina ne tikai māko?tehnolo?ijas, bet arī IT procesu organizāciju un izdarbes (DevOps)?metodes. Veiksmīgs un resursu taupo?s modelis ir nodibināt partnerattiecības ar konsultāciju uz?ēmumu, kas ilgtermi?ā ir ieinteresēts Jūsu uz?ēmuma attīstībā, rūpējas par savas ekspertīzes uzlabo?anu un sme?as pieredzi no sadarbības ar citiem uz?ēmumiem. ?āds partneris palīdzēs arī tikt pie māko?resursu lieto?anas atlaidēm! Tādējādi Jūs varat turpināt fokusēties uz savu pamatbiznesu, kamēr partneruz?ēmums rūpējas par Jums.

* māko?dato?anas piedāvātāju salīdzinājums: https://www.techtarget.com/searchcloudcomputing/tip/Top-public-cloud-providers-A-brief-comparison  
** padzi?ināts māko?dato?anas piedāvātāju salīdzinājums: https://brocoders.com/blog/gcp-vs-aws-vs-azure/  
*** 2021. pret 2023. dati par māko?dato?anas lieto?anu uz?ēmumos Eiropā: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20231208-1#:~:text=In%202023%2C%2045.2%25%20of%20EU,pp)%20increase%20compared%20with%202021.  
**** 2024. gada Q1 māko?dato?anas tirgus apskats: https://www.statista.com/chart/18819/worldwide-market-share-of-leading-cloud-infrastructure-service-providers/