Dīvainais 2023

Jaunā gada pirmās dienas ir īstais laiks, lai apsēstos un pierakstītu pārdomas par pagāju?o 2023. gadu. Grafiku salik?ana un rakstī?ana nedaudz ievilkās, kaut arī es ?oreiz centos disciplinēties un neieslīgt garās pārdomās (pārsvarā) un ?o materiālu veidoju kā bil?u/grafiku grāmati?u ar komentāriem.

Ja man būtu jānosauc iepriek?ējā gada ievērojamākie notikumi, tad es izvēlos sekojo?o Top 6:

1. No rekorda inflācijas līdz deflācijas draudiem;
2. Silicon Valley Bank, Signature Bank, First Republic Bank un Credit Suisse radītais finan?u tirgus pavasara stresa tests;
3. Latvijas politi?u populisms, pretdarbība ECB monetārajai politikai un procentu likmju regulē?ana;
4. "Magnificent seven" (Apple, Alphabet, Microsoft, Amazon, Meta, Tesla, Nvidia) performance;
5. Spītīgās centrālās bankas un augsto (bet ne rekorda līme?a) procentu likmju "pārsteigums";
6. Crypto kārtējais "pavasaris" (bet Coinbase noperformēja labāk par Bitcoin)...

Vēl es gribu apsveikt visus eiro fanus ar eiro 25. dzim?anas dienu un ar desmit eiro gadiem Latvijā. Par ?īm jubilejām gan man personīgi ir dalītas jūtas.

Pirmkārt, 1999. gada 1. janvārī, man kā FX dīlerim, bija samērā bēdīgi zaudēt uzreiz 11 valūtas, jo tika "nogalināti" eskudo (PTE), lira (ITL), guldenis (NLG), divu veidu markas (DEM, FIM), trīs veidu franki (FRF, BEF, LUF), mārci?a (IEP), ?ili?? (ATS) un peseta (ESP). Kop? 2023. gada janvāra eiro lieto jau 20 valstis - pazuda arī drahma (GRD), tolārs (SIT), vēl viena mārci?a (CYP), vēl viena lira (MTL), koruna (SKK), krona (EEK), lats (LVL), lits (LTL) un kuna (HRK). Tagad vienai centrālai bankai, European Central Bank , ir jātiek galā ar vienotu monetāro politiku cī?ā ar 20 inflācijas līme?iem. Patiesībā cī?a notiek par inflācijas vidējā rādītāja noturē?anu pie 2% un ne jau Baltijas valstis ietekmē vidējo rādītāju.

Un tāpēc, otrkārt, vienota valūta ar visiem saviem plusiem dod arī mīnusus - valstīm nav monetārās politikas neatkarība un viena monetārā politika komplektā ar 20 fiskālām politikām strādā samērā ?truntīgi, kā to ?oti uzskatāmi rāda ilgsto?ā Māstrihtas valsts parāda kritēriju neievēro?ana virknē eiro zonas valstu un izaicinājumi ar inflāciju pēdējo pāris gadu laikā. Kamēr Latvijas politi?i domāja, kā palīdzēt kredītu ?ēmējiem, >20% inflācija mūs visus padarīja nabadzīgākus un visvairāk tos, kuriem ir zemākas algas un visticamāk nebija kredītu. Protams, pilnā bilde jāvērtē kontekstā ar algu un, vēl jo vairāk, pensiju izmai?ām (21% Latvijas iedzīvotāju, jeb vairāk nekā 395 tūksto?i, ir vecāki par 65 gadiem).

Bet, lai kā tur būtu, uz divdesmit valstīm var ce?ot, eksportēt un importēt no tām bez valūtu mai?as, tādē? par eiro, priekā!

Par 2023. gadu 39+ bildēs

Inflācija vairs nav problēma. Bet riski tai pārtraukt lejupslīdi saglabājas, galvenokārt no potenciāli ieilgu?a algu kāpuma un kara Ukrainā un Gazā. Par algu izmai?ām Eiropā lielāka skaidrība bū?ot 2024. gada pirmā ceturk??a laikā (gan jau ka arī ne viens vien streiks gaidāms). Nu jau par problēmu var k?ūt arī pārāk zema inflācija, kā tas bija periodā no 2014. līdz 2016. gadam. Ja nebūs globālie satricinājumi, kuri varētu celt izejvielu cenas, Latvija, ?emot vērā mūsu inflācijas rādītāju lielo atkarību no energoresursu cenām, visticamāk iebrauks da?os deflācijas mēne?os. Par energoresursu cenām būs pāris bildes vēlāk. 1. bilde rāda pēdējo 20 gadu inflācijas vēsturi Latvijā un eiro zonā.

Galvenais eiro labums Latvijai, ?ajā augstās inflācijas periodā, bija aizsardzība pret potenciāli vēl lielāku procentu likmju kāpumu. Kā būtu, ja būtu, parāda za?ā līnija ar latu 3 mēne?u Rigibor procentu likmi līdz eiro ievie?anai 2014. gadā 2. bildē. Ja mums būtu sava valūta, 20% inflācijas slāpē?ana uz Ukrainas kara risku fona matemātiski būtu prasījusi krietni augstākas procentu likmes, nekā mēs piedzīvojām.

Dzirdot atvieglojuma toni svaigāko inflācijas datu komentētāju balsīs, gribu oponēt, ka nekāda prieka par ?obrīd "zemo" inflācijas līmeni jau nav. 2023. gada novembrī mēs dabūjām klāt +1% pie 2022. gada +21.8% ??. Vidējais algu kāpums Latvijā pēdējos pāris gados tam noteikti nav ticis līdzi.

Lai arī centrālās bankas sitīs sev pa plecu, par inflācijas apkaro?anas sasniegumiem, vislielākais nopelns inflācijas līme?a kri?anā, tāpat kā iepriek? kāpumā, tomēr ir izejvielu cenām.

Situāciju vienā intervijā labi apraksta Isabela ?nābela (Isabel Schnabel), ECB Valdes locekle un atbildīgā par tirgus operācijām, pētniecību un statistiku:

"We acted relatively late, but all the more decisively. We sharply increased interest rates within a short time, and there is no doubt that monetary policy has contributed to the fall in inflation. Inflation was initially caused by rising energy prices and disrupted supply chains owing to the pandemic and the war. These constrained aggregate supply, while demand remained robust. Determined monetary policy is essential in such a situation to dampen demand and anchor inflation expectations. We succeeded in doing that. It is important for people to know that the central bank will bring inflation back to its target of 2%."

Man jau liekas, ka arī inflation decrease was initially caused by declining energy prices un tikai tad nāk kreditē?anas un patēri?a bremzē?anas efekti. Cerams, ka ECB ar procentu likmju pa?reizējo līmeni nav "pār?āvusi pār strīpu".

Turpmākajās trīs bildēs pāris izejvielu un dolāra cenu gada izmai?u grafiki (za?ie cipari ir cenu izmai?as 2023. gada 29. decembrī pret 2022. gada pēdējo darba dienu). Ja laukums iekrāsojies virs nulles, tas nozīmē, ka cena gada laikā kāpusi un tas spie? inflāciju uz aug?u, bet ja laukums iekrāsojas zem nulles, tad cena gada laikā ir kritusi un tam jāvelk arī inflāciju uz leju.

Vislielākais ?ī gada deflācijas, jeb inflācijas krituma veicinātājs matemātiski ir gāze, kuras vidējais cenas kritums pret iepriek?ējā gada vidējo cenu bija 63% (vidējais kāpums 2022. gadā pret 2021. gada cenām bija +276%).

Ja jau runā par izejvielu tirgu, kurā cenas pārsvarā nosaka dolāros, nevar nepieminēt dolāra vērtības izmai?as, kuras ?ogad arī mazināja importa vērtību. Lai arī dolāra vērtības svārstības nav tik lielas kā izejvielām, ir tomēr svarīgi, vai dolāra cena gada laikā ir kritusi par 3%-5% (brī?iem ?ogad), vai kāpusi par 15%-20% (brī?iem pagāju?ajā gadā). Iekrāsotā teritorija virs nulles ir slikta importam, bet laba eksportam (tiek nopelnīta dārgāka valūta), savukārt iekrāsotā teritorija zem nulles importu līgumiem, kur cenas noteiktas dolāros, padara lētāku, bet eksportam rada zaudējumus no nopelnītās valūtas vērtības krituma.

?obrīd, lai arī riski pastāv, ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka centrālo banku procentu likmju cel?anas cunami ir aiz muguras. Japāna ir vienīgā valsts, kura ?o cunami nepiedzīvoja, bet Norvē?ijas centrālā banka ir pēdējā, kura veica likmju paaugstinājumu 2023. gada decembrī (vizuāli situācija attēlota 7. bildē).

Lūk 8. bildē izolēti trīs ECB noteikto procentu likmju vēsture kop? eiro ievie?anas 1999. gadā. 2023. gadā ECB likmes paaugstināja 6 reizes (plus 4 reizes 2022. gadā). Lombarda un bāzes procentu likmes tā arī jaunu rekordu nesasniedza, bet ECB depozītu likmei gan re?istrēts jauns rekords, kur? nes sāpīgas sekas pa?ai centrālajai bankai. Par to stāsts būs 15., 16. un 17. bildē

Lai arī eiro Latvijā ir jau desmit gadus, man ??iet interesanti, ka Latvijas Bankas darbinieki nereti par ECB runā tre?ajā personā. ECB lēmumi = Latvijas Bankas lēmumi, līdz ar to, manuprāt, Latvijas Banka bija pārāk maz pamanāma un klusa publiskajā diskusijā par to, kas un kāpēc notiek procentu likmju frontē. Izskatījās, ka politi?i aizstāv kredītu ?ēmējus no procentu likmju rē?inu kāpuma (ko pamatā izraisīja ECB/Latvijas Bankas monetārās politikas izmai?as), bet bankas, pelnot uz centrālās bankas straujas monetārās politikas izmai?u rē?ina, neveikli attaisnojas.

Par procentu likmēm un Latvijas banku sektoru es jau rakstīju apskatot 2023. gada tre?ā ceturk??a notikumus rakstā "Nelūgtais viesis "Euribor's"". Es gribu vēlreiz oponēt bie?i dzirdētajam apgalvojumam, ka 2008./2009. gadā "nodok?u maksātāji glāba bankas" un tagad bankām jāpalīdz nodok?u maksātājiem.

Pirmkārt, visiem nodok?u maksātājiem nav kredītu, otrkārt, Latvijas nodok?u maksātāji neglāba ne SEB banku, ne Swedbanku, ne Nordea, ne DNB, ne arī lielāko skaitu citu banku (to darīja banku akcionāri), tre?kārt, nodok?u maksātāji neglāba bankas, jo neviens vi?iem to neprasīja un nebija nekāda nodok?u maksātāju referenduma, vai aptaujas par banku glāb?anu.

Ja jau valsts amatpersonas velk ārā banku glāb?anas kārti, tad, pēc manām domām, neveikli glāba Parex banku un to darīja ar konkrētu cilvēku lēmumiem, kuri nodok?u maksātāju vietā izlēma ko darīt. Lēmumu, vai glābt Parex banku, vai ?aut tai bankrotēt, pie?ēma īpa?a valdības komisija: Finan?u ministrijas valsts sekretārs M. Bi?evskis kopā ar I. Godmani un A. Slakteri. Glāb?anā būtiska loma bija arī Latvija Bankai (arī konkrētām amatpersonām), kura Parex bankā ieskaitīja vairākus miljonus latu vēl pirms 2008. gada novembrī sākās publiskas diskusija par glāb?anu. Dro?i vien vēsturniekiem būtu interesanti papētīt periodu 1994. - 2009. un sekojo?as kombinācijas: varas partijas, politi?i, Latvijas Bankas vadības iecel?anas balsotāji, Valsts Kases amatpersonas, valsts iestā?u konti Parex bankā, darbinieku rotācija no valsts iestādēm uz banku sektoru, banku uzraudzība Latvijas Bankā pirms FKTK izveides 2000. gadā un pēc tam utt. Tur arī varbūt ir da?ēji meklējamas saknes politi?u aizvainojumam pret bankām, jo pēc banku kapitālā remonta nekas vietējais jau daudz nav palicis, bet pirms tam...

Vēl novembra beigās prezidents sacīja: "Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finan?u krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, ta?u tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredīt?ēmējiem." Tagad sanāk, ka 20. decembrī prezidenta izsludinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājok?a kredīt?ēmēju atbalstam ?auj beidzot aizvērt to "banku glāb?anas" epopeju un ?o kārti vairs izspēlēt nevarēs, jo piespiedu kārtā bankas būs solidarizēju?ās ar kredīt?ēmējiem un 2024. gadā atdos tiem atpaka? 30% no procentu maksājumiem. Lieta slēgta. Bet vai tie?ām?

Pandoras lāde ir va?ā, jo ar ?ādu pieeju patērētāji var prasīt no politi?iem augsto cenu kompensāciju daudz kam, jo īpa?i to vajadzētu darīt tad, kad inflācija vidējā termi?ā ir virs 2%. Noturēt cenu kāpumu vidējā termi?ā 2% ir Latvijas Bankas (ECB) galvenais uzdevums - ko darīt patērētājiem, ja centrālā banka ar savu uzdevumu netiek galā? ??

Augstas procentu likmes nav anomālija. To var skaidri redzēt 9. bildē, ja skatās uz garāku vēsture periodu. Mēs vienkār?i piedzīvojām ?oti garu neadekvāti zemu procentu likmju periodu.

?obrīd tirgus domā, ka procentu likmju kāpums ir beidzies un pie horizonta jau saskata procentu likmju pazeminājumus. Par to liecina tirgus cenas un to var redzēt arī Euribor tabulās un grafikos. Pievērsiet uzmanību 1 gada Euribor procentu likmju uzvedībai 10. bildē.

Ja izkāpjam no Euribor tabulas un paskatāmies uz garāku termi?u procentu likmēm, piemēram, 5 gadu eiro procentu likmi (IRS - Interest Rate Swap), tad redzam diezgan agresīvu likmju pazeminā?anas gaidu scenāriju. 11. bildē salīdzinu ECB depozīta procentu likmi, 3 mēne?u Euribor likmi un 5 gadu likmi. 5 gadu likmei kritums ir ?oti ievērojams.

To, ka ilgtermi?a un īstermi?a procentu likmju starpība ir rekorda liela, var redzēt 12. bildē, kur no 5 gadu likmes ir at?emta 3 mēne?u Euribor likme. Personīgi es domāju, ka tirgus ir nedaudz pārvērtējis situāciju. Protams, ECB var padoties Vācijas spiedienam, kur nīku?ojo?ā ekonomika var pieprasīt lētāku naudu, bet inflācijas atdzim?anas draudi saglabājas, kas ECB var likt uz likmju pazeminā?anu skatīties skeptiski. ?obrīd ir sajūta, ka tirgus nepamatoti uzvedas tā, it kā gaidītu 2009. gada atkārto?anos. Situācija tagad ir savādāka (ceru, ka nenāksies ?os vārdus vēlāk no?ēlot). Nevienā nozarē nav samilzu?as nepārvaramas problēmas. Jā, atsevi??os segmentos ir lielākas vai mazākas problēmas, bet nav milzīgs bankrotu vilnis, nav milzīgu zaudējumu vērtspapīru tirgos, nav bezdarba strauja pieaug?ana, ir saglabājusies investoru apetīte ar lielām atlaidēm iegādāties grūtībās nonāku?os uz?ēmumus, un, kopumā lielai da?ai investoru ?is gads bijis lielisks gan obligāciju, gan akciju tirgū. Ar to es gribēju teikt, ka vēl ir vismaz krietni par agru sapriecāties par strauju procentu likmju pazeminā?anos. Gribētu piekrist ECB, ka ?is ir datu gaidī?anas un vēro?anas laiks, jo negatīvas zi?as mijas ar pozitīviem pārsteigumiem

?oti svarīga zi?a ir centrālo banku QT (Quantitative Tightening) re?īma ieslēg?ana, jeb naudas ?em?ana ārā no tirgus. Bet 2023. gada marts pierādīja, ka centrālās bankas nekavēsies ne mirkli, ja kaut ko vajadzēs glābt. To uzskatāmi var redzēt skatoties uz ASV FRS uzvedību martā 13. bildē. Kad vajadzēja nomierināt tirgu, 400 miljardi dolāru ?oti ātri nok?uva atpaka? tirgū.

Dro?i vien vēl ilgi varēs strīdēties par to, cik pareiza vei nepareiza bija ECB QE programma, kura pie?ēmās spēkā 2015. gadā un paātrinājās pandēmijas laikā. QE bija pozitīvas sekas (likviditāte, stabilitāte), bet arī nevēlami blakus efekti (lēta nauda veicināja parādu apjomu aug?anu un pārāk daudz balstīja vērtspapīru tirgu). Nu jau ECB vairāk nekā 1.8 triljonus eiro no tirgus ir iz?ēmusi ārā.

Lūk vēl vienas no masīvā QE sekām. Banku depozīti ECB un ECB rekorda izdevumi par procentu maksājumiem. Līdz ko 2022. gadā ECB depozīta procentu likme ieso?oja pozitīvajā teritorijā, 15. bildē dzeltenā līnija, jeb banku depozītu apjoms ECB, uz?āva līdz 4.7 triljoniem eiro. Nenoliedzami bildē ir arī vizuāla korelācija starp ECB aktīvu izmai?ām un depozītu apjomiem. Samazinoties ECB aktīviem, uz leju dodas arī depozītu apjoms, bet 4. janvārī tas vēl bija 3.5 triljoni eiro.

15. bildes dzeltenā līnija transformējas ECB procentu izdevumos (un banku ie?ēmumos) par depozītiem 16. bildē. ?eit gan es lieku atrunu, ka dati var būt neprecīzi, jo pie bildes es nonācu pa?emot ECB ikdienas datus par depozītiem un pievienojot ECB depozītu procentu likmju vēsturi. ?emot vērā likmju mai?as datumus un aprē?inu dienas, kaut kāda neliela neprecizitāte datos iespējama. Bet skatoties uz zilo lāsteku, ir ?oti labi saprotams, ka ECB savas eksistences laikā nekad nav saskārusies ar tik lieliem izdevumiem.

16. bilde ir ar pārāk lielu mērogu, tādē? pa?emu palielināmo stiklu un skatos uz pēdējiem trim gadiem, kad bankas sākumā maksāja ECB 0.5% par depozītu turē?anu un pēc tam, augot procentu likmēm, ECB sāka maksāt bankām ?oti iespaidīgas summas (pat reizēm pāri 12 miljardiem eiro mēnesī). Vēl jau ECB sistēmai ir zaudējumi no obligāciju pārvērtē?anas - nekāds palīgs eiro zonas valstu bud?etiem ECB ?ogad nebūs (pe??a parasti iet uz valsts bud?etu).

??iet, ka bankas peldas naudā un akcionāri ir sajūsmā. Tā nav! Pe??a ir liela, bet tas, skatoties uz notieko?o tirgū, nav transformējies lieliskos akciju cenu kāpuma rezultātos. Investori uz banku sektoru skatās piesardzīgi vairāku iemeslu dē?, bet galvenais iemesls ir augsto procentu likmju īstermi?a pe??as vērtē?ana, pret potenciāli negatīvajām sekām ilgtermi?ā. Pēc teorijas, augstām procentu likmēm pa banku rezultātiem būtu jāsit vairākos veidos - 1) bremzējas kreditē?ana, 2) pieaug maksājumu kavē?ana un pieaug kredītu zaudējumu risks, 3) tiem, kuri sapirku?ies obligācijas, ir zaudējumi no obligāciju pārvērtē?anas. Pagaidām situācija ir daudz labāka, nekā tirgus baidījās.

Cik ilgi eiro procentu likmes var noturēties ?ajos līme?os? Nav jau nekā labāka uz ko paskatīties, kā vēsturiskie dati. Cik ilgi eiro 3 mēne?u procentu likme parasti ir kāpusi, turējusies augstos līme?os, un pēc tam kritusi redzam 19. bildē.

20. bilde rāda, kādas tirgus cenas 3 mēne?u procentu likmei gadu uz priek?u tirgus dalībnieki piedāvāja 2022. gada pēdējā darba dienā un 2023. gada pēdējā darba dienā. 2022. gada 30. decembrī tirgus gadu uz priek?u deva likmi 3.56%, bet 2023. gada decembri 3 mēne?u Euribor noslēdza pie 3.909% atzīmes (at??irība ~35 bāzes punkti). Noslēdzot 2023. gadu tirgus 3 mēne?u procentu likmei cenu 2024. decembrim deva 2.264% līmenī. Visticamāk pēc gada 3 mēne?u likme būs vai nu augstāk vai zemām (es, personīgi sliecos domāt, ka likmes nebūs tik zemas, bet vai tad es pirmo reizi k?ūdos...).

Atkāpei - uztaisīju arī trīs bildes (20.1., 20.2. un 20.3.), kurās redzam, kā tirgus noteica eiro procentu likmju cenas gadu uz priek?u eiro 3 mēne?u likmei (FRA - Forward Rate Agreement) un kā patiesībā uzvedās 3 mēne?u Euribor likme. 2023. gadā Euribor patiesībā tīri labi sekoja iepriek? "iezīmētajai" FRA līknei un atrau?anās notika tikai pēc se?iem mēne?iem, kas nozīmē to, ka tirgus 2022. gada decembrī jau bija adaptējies ECB likmju cel?anas ritmam un ECB tikai nedaudz pārsteidza ar likmju cel?anas ievilk?anu .

Noslēdzot 2021. gadu tirgus vispār nekādas būtiskas izmai?as eiro procentu likmēs negaidīja un 2022. gada jūlijā uzsāktais procentu likmju cel?anas cikls bija pārsteigums ar vairāk nekā 200 bp starpību decembra beigās.

Pat tad, kad bija skaidrs, ka ECB cels procentu likmes, tirgus "neuzminēja" ne tempu, ne amplitūdu un rē?inot cenas 2022. gada jūlija sākumā, tirgus pēc gada bija par aptuveni 200bp augstāks, nekā tas bija redzams cenās pirms gada.

Secinājums; FRA (un arī IRS darījumu) cenas ir tikai instruments naudas plūsmas fiksē?anai, kas nenosaka to, kur vēlāk tirgū atradīsies procentu likmes un kas notiks vai nenotiks ar pe??u pārvērtējot procentu likmju darījumus.

Nedaudz par satrauco?ām tendencēm ekonomikā. Kāds ir iedzīvotāju rīcībā eso?ais naudas daudzums un tendences? 2. bildē ir redzami Latvijas mājsaimniecību un uz?ēmumu noguldījumu dati.

Pat 21. bildes stabi?os vizuāli ir redzama noguldījumu apjomu pieauguma sabremzē?anās, bet vēl labāk to redz, ja sarē?ina noguldījumu izmai?as procentos pret iepriek?ējā gada attiecīgo mēnesi (22. bilde). Trīs mēne?us pēc kārtas mājsaimniecību konta atlikumu gada izmai?u rādītājs ir negatīvs un tas nav labi. Tas notiek pat uz ekonomistu optimisma fona, jo ekonomisti ?obrīd runā par to, ka algu kāpums tagad apsteidz inflāciju un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas. Tas nenotiek noguldījumu grafikos - mazāk naudas kontos, pozitīva inflācija = mazāka pirktspēja. To apliecina 23. bilde.

Ja kontā nav naudas, tad neko nopirkt nevar (var aiz?emties, bet tad nauda vienalga iziet caur kontu vai nu pircējam, vai uzreiz pārdevējam). Vismaz vizuāli daudz ko var izdomāt skatoties uz noguldījumu un mazumtirdzniecības apjomu gada izmai?ām. Un tendence rāda, ka arī 2024. gada sākumam neko labu tirdzniecībā solīt nevar. Jāgaida, kad algu kāpums iedzīs inflācijas un augsto procentu likmju radīto pirktspējas kritumu.

Svarīgākais rādītājs, kam tuvākajos mēne?os jāseko līdzi, ir bezdarba līmenis. Bezdarba līmenis, par pārsteigumu daudziem, ir tuvu rekorda zemiem rādītājiem gan eiro zonā, gan ASV, gan Latvijā, kas ?ajā situācijā ir ?oti laba zi?a. Augsta inflācija un augstas procentu likmes krietni samazina maksātspēju, samazina apgrozījumu un bremzē ekonomikas izaugsmi, bet, kamēr ir darbs, problēmu gadījumā var piestrādāt pie izdevumu pārskatī?anas un maksājumu grafiku izmai?ām. Ja nav darba, tad situācija k?ūst slikta un, ja nav darba daudziem (pieaug bezdarba līmenis), pieaug problēmu apjoms ekonomikai, kas ekonomiku var iedzīt dzi?ākā un garākā recesijā.

Akciju tirgus un investīcijas

Beidzot nonācu pie akciju tirgiem. 2023. gads akciju tirgus investoriem kopumā bija lielisks (ja vien visas likmes nelikāt uz ?īnu). 7 indeksi sasniedza jaunus rekordus (25. bilde) un tikai 3 indeksi gadu noslēdza mīnusos (?īna, Honkonga).

To, cik labs ?is gads ir bijis uz vēsturiskā fona, var redzēt 26. bildē, kurā ir S&P500 un Nasdaq indeksu gada izmai?u dati. Abi indeksi 2023. gadā sasniedza ?ī gadsimta Top 6 rezultātus.

2023. gads lineāri ar indeksu procentuālajām izmai?ām redzams 27. bildē. Līderis Nasdaq ar +43%, bet lielākais zaudētājs Honkonga ar -13.8%.

Es 2023. gadā veicu 6 pirkumus. 5 bija paredzēti vidējās iegādes cenas uzlabo?anai, viena investīcija bija iesaistī?anās ?īnas EV pasaulē (NIO). Par Averaging down es rakstīju pagāju?ā gada jūnijā (raksta pa?ās beigās). Ja vērtējam uz decembra beigām, tad 1 darījums no 5 beidzās lieliski, bet pārējie 4 pagaidām nelielos mīnusos.

Investē?ana nav viena mēne?a vai viena gada jautājums. Investē?ana ir ilgtermi?a projekts, tādē? pievienoju 28. bildi ar 5 gadu indeksu procentuālajām izmai?ām. Un atkal lielākais zaudētājs Honkonga ar -34%, bet līderos Nasdaq ar +128%.

?emot vērā, ka es izmantoju SEB Latvija mobilās aplikācijas pakalpojumu Roboinvestors ar regulārām ikmēne?a iemaksām, es pievienoju bildi ar mana portfe?a indeksu ETF izmai?ām 2023. gadā. Visi ETF ir plusos un vidējais rezultāts ir tuvu S&P500 sasniegumiem (jo da?ādu ETF proporcijas portfelī ir at??irīgas). Kopumā kop? indeksu ETF portfe?u palai?anas 2022. gada maijā mans portfelis uzrāda +12%, kas ir ?oti labi, ja ?emam vērā to bedri, kuru akciju tirgus pārdzīvoja 2022. gada oktobrī.

Kā tad bez crypto pasaules pieminē?anas. 2023. gadā beidzās kārtējā crypto "ziema" un gada otrajā pusē bija vērojams ?oti labs cenu kāpums, kuru 30. bildē īsti neredz, jo pavisam negaidīti crypto bir?a Coinbase akciju tirgū sasniedza daudz labākus rezultātus (+391%) nekā Bitcoin (+153%) vai Ethereum (+91%). Iespējams, ir arī kāds cits crypto aktīvs ar labākiem rezultātiem, bet es ?im tirgum nesekoju pārāk daudz līdzi. Mana interese jau sen aprobe?ojās ar 3-5 izstrādājumiem bez regulārām investīcijām un investētā summa kopējā portfelī ir <9%. Loterijas bi?ete.

Indeksu top veiksminieki un zaudētāji 2023. gadā

Zemāk 8 bildes bez īpa?iem komentāriem. Tie ir da?ādu indeksu 2023. gada veiksminieki un neveiksminieki un tā kā es neanalizēju uz?ēmumus, tad man nav ko komentēt par veiksmes vai neveiksmes faktoriem. ??iet, visus uz?ēmumus var atrast Google Finance vai Yahoo Finance un paskatīties gan uz?ēmumu datus, gan palasīt ar ?iem uz?ēmumiem saistītās zi?as.

Neskatoties uz to, ka indekss gadu pabeidza labos plusos, no indeksa 3416 uz?ēmumiem 1753 gadu pabeidza mīnusos, kas ir 51% no saraksta.

Gadu mīnusos pabeidza tikai 18 uz?ēmumi no 100.

Mīnusos 180 uz?ēmumi jeb 36%.

Arī Euronext100 mīnusos ir mazākums, 27 uz?ēmumi.

Mīnusos pagāju?ā gadā palika 32 uz?ēmumi.

56 no 82 jeb 68% no uz?ēmumiem gadu noslēdza mīnusos. Jau vairākus gadus vis?vakāk performējo?ais tirgus.

Japānā mīnusos palika 40 no 225 uz?ēmumiem, bet Nikkei225 indeksam līdz 1989. gada decembra rekordam joprojām ir kādi 16% ko kāpt.

Baltijā no 70 uz?ēmumiem visos ?etros sarakstos (Baltijas Oficiālais, Baltijas Otrais, First North akciju un Baltijas First North ārvalstu akciju saraksti) gadu mīnusos noslēdza 45 uz?ēmumi.

Kas būs ar 2024. gadu?

Kas notiks ar procentu likmēm 2024. gadā? Tas laikam ir galvenais jautājums lielai da?ai tirgus dalībnieku. Mums svarīgi ir ECB lēmumi, tādē? 39. bildē ir redzams ECB vadības sapul?u kalendārs.

Par nākamā gada izredzēm decembrī labi pap?āpājām ar raidījuma Nākotnes Kapitāls vadītājiem Konstantins Kuzikovs un Raivis Vilūns . Ja ir laiks, var paskatīties ierakstu Youtube:

Atgādinu, ka, diem?ēl, neviena augstskola nepiedāvā sertificētu gai?re?u apmācības programmu...

Ko es varētu izdarīt 2024. gadā?

Es neesmu labs investors. Akciju tirgus man ir vairāk kā spēle vai loterija, kurā saprātīgi lēmumi mijas ar oprtūnistiskiem izgājieniem, jo atkārto?u, kāpēc es to varu at?auties izmantojot citātu no mana 2022. gada apskata:

"Plānojiet! Plānojiet, kā ie?ēmumus (reiziniet ar 0.8), tā arī tēri?us (reiziniet ar 1.2) un regulāri, cik iespējams, atlieciet nelielas naudas summas. Vienalga, vai tie ir santīmi, vai eiro, vai liekat naudu zem matra?a, vai pārvietojat naudu uz otru kontu (kuram nav "piesieta" norē?inu karte), vai investējat pensiju 3. līmenī, uzkrājo?ā dzīvības apdro?inā?anā, fondos, akcijās vai obligācijās. Jebkur? pozitīvs cipars uzkrājumu ailītē ir labāks par nulli!"

P3L un uzkrājums ar dzīvības apdro?inā?anu ir mans dro?ības spilvens, kas ar papildus iekrāto naudu ?auj agresīvāk rīkoties akciju tirgū. Savu investīciju "karjeru" ar spekulatīviem meme stocks pirkumiem gan nevajadzētu sākt.

Mani pagaidām apmierina mans investīciju portfe?a saturs (neapmierina da?u akciju iegādes cenu līmenis ??), bet ja atbrīvotos brīvi līdzek?i tad es pieskatu 40. bildē redzamos uz?ēmumus. No tiem pāris kādreiz ir biju?i manā portfelī, bet Roblox es labprāt papildinātu, ja cenu līmenis būtu pie?emams. Tabulā sarkanie cipari ir pamats manām ba?ām (cena pārāk daudz uzkāpusi vai arī ir tuvu jauniem rekordiem).

Nagi niez ?o to vēl vairāk diversificēt. Eiropa ir, ASV ir, ?īna arī, kas tad man vēl atlicis? Indija? Starp citu, 2023. gada aprīlī Indijas iedzīvotāju skaits pārsniedza ?īnas iedzīvotāju skaitu, bet iedzīvotāju skaits vien jau nenosaka ekonomikas spēku (potenciālu gan). ?obrīd gan ETF cenām bijis diezgan būtisks kāpums, kas iegādes ideju liek atlikt uz vēlāku laiku, ja būs brīvi resursi un pievilcīga cenu korekcija. Parasti cenu korekcija aizslauka da?u vērtības un brīvu resursu tad parasti arī nav.

Viedokli par investīcijām Indijā izteica arī Investoru klubs. Es piekrītu, ka riski ir lieli. Pieliku 42. bildi ar Investoru kluba rakstā pieminēto ?īnas piemēru, kad 2015./2016. gadā plīsa burbulis, kur? balstījās tajā skaitā uz privātpersonu a?iotā?u vērtspapīru tirgū spekulējot arī ar aizlienētu naudu.

Lūk tāda ir mana bil?u grāmata par 2023. gadu. Ceru, ir kas noderīgs, vai vismaz pietieko?i daudz vielas pārdomām. Novēlu visiem 2024. gadā lielisku veselību un stabilu naudas plūsmu!

Saistību atruna

?o sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāri??, kur? tre?o gadu desmitu strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finan?u produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāri?? neuz?emas atbildību par neprecizitātēm vai k?ūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radu?ies no pa?au?anās uz ?o informāciju. Valūtas mai?as kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav dro?s līdzeklis nākotnes rādītāju prognozē?anai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie ?ī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstu?u aplikāciju.